Kā liecina Dienas apkopojums, izmantojot ASV mediju informāciju, pārejot uz digitālo apraidi, ASV valdība atbalstīja trūcīgās mājsaimniecības, katrai piešķirot pa diviem kuponiem - katru 40 ASV dolāru vērtībā. Lai apietu noteikumu, ka nedrīkst subsidējot kādai apraidei dot priekšroku, deviņdesmit dienu laikā ar kuponu varēja norēķināties par kādu no apraides veidiem - kabeļtelevīziju, satelīttelevīziju vai nopirkt pārejai vajadzīgo dekoderu. Protams, valdības mērķis bija nodrošināt mazturīgās mājsaimniecības ar dekoderiem, taču tā, lai neiekāptu bedrē, kurā iekāpa, piemēram, Itālija. Dodot naudu tieši dekoderiem, Itālijai vēlāk nācās samaksāt Eiropas Komisijas uzliktu 200 miljonu eiro lielu sodu par tehnoloģiskās neitralitātes neievērošanu. Pavisam ASV tika izdots 64,1 miljons kuponu, no kuriem iedzīvotāji «atprečoja» jeb izmantoja mazliet vairāk nekā pusi - 54 procentus.
Pēc Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTVP) aptuvenām aplēsēm, Latvijā ir ap 50 000 trūcīgu mājsaimniecību, kurām vajadzētu palīdzēt ar dekodera iegādi. Pieņemot, ka tāds maksā 40 latu, kopā būtu nepieciešami divi miljoni latu. Latvijas Valsts radio un televīzijas centra vadītājs Jānis Bokta kuponu sistēmu uzskata par teorētiski iespējamu. Viņš gan uzskata, ka vispirms vajadzētu pēc iespējas precīzāk apzināt, kuriem tieši cilvēkiem nepieciešams dotēt dekoderus, cik viņu ir un kur tie dzīvo, un tikai tad būtu iespējams lemt par palīdzību. Lai arī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) sadarbībā ar pašvaldībām to gatava izdarīt, savienības padomnieks Aino Salmiņš Dienai norāda, ka LPS nav saņēmusi uzdevumu apzināt tos, kam dekoders ir vajadzīgs, tāpēc pagaidām nekas netiek darīts: «Virzības nav absolūti nekādas, šis jautājums nav pacelts valsts līmenī.» Vienīgais saņemtais dokuments esot NRTVP vēstule ar aicinājumu uz sadarbību.
Saeimas deputāte Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene (JL) atbild vienkārši: «Pašreiz nav reāli Latvijā ieviest līdzīgu televīzijas kuponu sistēmu, kā tas izdarīts Amerikā, jo mums nav tādas naudas. Mēs kā likumdevējs šādu iniciatīvu neierosināsim. Protams, šī ideja var būt demokrātisku diskusiju objekts.» Arī Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilona Jurševska ir lakoniska: «Neko vairāk par trūcīgo mājsaimniecību statistiku mēs nevarēsim piedāvāt.»