Vasarā lielākais labums no dillēm ir zaļajās lapās, jo tās ir bagātas ar C vitamīnu, kas cilvēka organismam ir vajadzīgs un nepārtraukti jāpapildina. Diļļu lapas satur arī cilvēkam nepieciešamās minerālvielas un flavonoīdus, skaidro V. Eniņa. Dilles ir lieliski gremošanas veicinātāji, jo stimulē gremošanas sulu izdalīšanos. Turklāt dilles paplašina asinsvadus, tāpēc var nedaudz pazemināt asinsspiedienu. Diļļu zaļumus pārāk ilgi uzglabāt nevar, jo laksti ātri vīst, bet tos var sakaltēt, sasālīt vai sasaldēt vēlākai ēšanai, norāda V. Eniņa. Profesore atzīst - nav jāuztraucas par to, ka saldētas dilles it kā zaudēs labās īpašības. Aktīvo vielu komplekss augā saglabājas arī pēc saldēšanas.
Gremošanas sistēmas darbības un asinsspiediena pazemināšanai vēl efektīvākas par lapām būs diļļu sēklas. Tās ievāc un izkaltē vasarā, kad diļļu ziedos ienākas auglīši. Fitoterapeits Artūrs Tereško teic, ka diļļu sēklas vislabāk saberzt pulverītī un ik dienu ēst pa «naža galam» vai arī pārkaisīt ēdienam. Izmantojami arī pāraugušie, cietie diļļu kāti, ko var sagriezt gabaliņos, apliet ar karstu ūdeni un lietot kā tēju. «Uzlējums nebūs pārāk garšīgs, bet tas palīdzēs gadījumos, kad ir paaugstināts asinsspiediens un sirds «nevelk» vai arī ja kaut kas nav kārtībā ar kuņģi vai zarnu traktu,» atzīst fitoterapeits.
Savukārt diļļu sēklu novārījums derēs gadījumos, kad ir paaugstināts spiediens acīs vai kad nepieciešams novērst asinsvadu spazmu izraisītas galvassāpes. Tautas medicīnā uzlējumu bieži lieto jaunās māmiņas, kurām ir problēmas ar piena sekrēciju, jo uzlējums, līdzīgi kā fenheļa tēja, vairo krūtīs pienu.