Jau tagad ir skaidrs, ka līdz 1. maijam tos neizdosies pieņemt. Vislielākie strīdi paredzami par konceptuālo vienošanos ierobežot, cik hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes viena fiziskā vai juridiskā persona drīkstēs iegādāties. Komisija vienojās, ka tie ir 2000 hektāri.
Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvija varēja liegt ārzemniekiem iegūt Latvijas zemi septiņus gadus līdz 2011. gada aprīlim. Šo termiņu drīkstēja pagarināt vienu reizi uz trim gadiem, bet šā gada 1. maijā pārejas periods beidzas un Latvijas zeme nonāks brīvajā tirgū.
Tiesāšanās kā risinājums
Saeimas deputāts Edvards Smiltēns (Vienotība), kurš vadīja grozījumu sagatavošanas darba grupu, aicina pārāk nesatraukties par to, ka «mēs pārvilksim pāri 1. maijam, jo tie vārti jau bija izgāzti». Izmantojot iespējas apiet ierobežojumus, piemēram, caur juridiskajām personām, daļa Latvijas zemes jau nonākusi ārzemnieku rokās. Tāpēc viens mēnesis neko neizšķiršot.
Saeimas deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) piedāvāja radikālu risinājumu. Ja Saeima to atbalstītu, Latviju sagaidītu tiesvedības, bet tās ilgtu daudzus mēnešus un to laikā, viņaprāt, varētu sagatavot kvalitatīvu likumu. J. Dombrava aicināja paredzēt iespēju iegādāties zemi tikai to ES valstu pilsoņiem, kurās tiešmaksājumu apjoms nepārsniedz Latvijai piešķirto tiešmaksājumu līmeni uz vienu lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru. Tāda, piemēram, ir Horvātija. Klātesošais Tieslietu ministrijas pārstāvis atzina, ka soda sankcijas varētu draudēt tikai tad, ja Latvija nenovērstu pārkāpumus, uz kuriem tai būtu norādīts. Taču līdz tam paietu zināms laiks. «Tas ir juridiskais huligānisms, bet pietiekami eksotiska ideja, lai mēs par to parunātu,» sacīja E. Smiltēns. Šajā vietā sēde trešdien tika pārtraukta, nolemjot ideju apspriest kopā ar tieslietu ministri Baibu Broku, kura ir J. Dombravas partijas biedre.
Nosaka limitu
Likuma mērķis ir nodrošināt, lai Latvijas zeme būtu pieejama mūsu valsts iedzīvotājiem un tiktu izmantota lauksaimniecībā. Zemkopības ministrija vēlas panākt, lai 2020. gadā lauksaimnieciskā ražošana notiktu divos miljonos hektāru zemes, informēja ministrijas parlamentārais sekretārs Gatis Ābele. Zemes tirgus tiek regulēts arī citās ES valstīs, norādīja Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš (RP), kurš pieļauj iespēju strīdīgās normas precizēt uz 3. lasījumu. Ierobežojumi attieksies ne tikai uz citu valstu, bet arī uz Latvijas iedzīvotājiem.
Darījumus ar zemes platībām līdz 10 hektāriem nav plānots ierobežot, un tie varēs notikt brīvi, paredz likumprojekts. Taču deputātiem nebija viegli vienoties, līdz cik hektāriem ierobežot darījumus ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi. E. Smiltēns piedāvāja izvēles iespējas - noteikt, ka viena fiziskā vai juridiskā persona varēs iegūt īpašumā līdz 2000 hektāriem vai līdz 6000 hektāriem zemes. Viņš aizstāvēja otro variantu, jo aptuveni tik ir maksimālais apjoms, ko apsaimnieko lielākā saimniecība. J. Ozoliņš gan domā, ka vajag vairākas dienas, lai apbrauktu šādu saimniecību.
Zemkopības ministrija kā kompromisu aicināja izvēlēties 3000 hektāru limitu, bet arī tam nebija vairākuma atbalsta. Tāpēc tika saglabāts ierobežojums vienai personai iegādāties ne vairāk kā 2000 hektāru. Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniecei Mairai Dzelzkalējai bija informācija, ka Latvijā ir tikai 22 saimniecības, kuras apsaimnieko vairāk nekā 2000 hektāru. Galvenokārt tās nodarbojas ar lopkopību, nodarbina lielu skaitu darbinieku un maksā valstij ievērojamus nodokļus.
Latvijas Zemnieku federācija bija aicinājusi noteikt mazākus griestus - līdz 500 hektāriem, to atbalstītu arī VL-TB/LNNK deputāti un Ingmārs Līdaka no Zaļo un Zemnieku savienības. Klāvs Olšteins mudināja padomāt, lai mūsu zemnieki, piemēram, graudu audzētāji, spētu izturēt globālo konkurenci ar citu valstu lauksaimniekiem. Ja būs noteikts pārāk zems slieksnis, šie zemnieki nebūs vienlīdzīgā situācijā arī ar tiem, kuriem jau tagad ir ievērojami lielākas platības, kuras tiem nevar atņemt, norādīja E. Smiltēns. Viņš arī atgādināja, ka problēma nav ne lielajos, ne mazajos zemniekos, bet gan tajā, «ka masveidā tiek izpirktas zemes, kuras ne mazajiem, ne lielajiem zemniekiem vairs nebūs iespējams atgūt».
Pirmpirkuma tiesības
Lai apgrūtinātu Latvijas zemes iegādi, projekts paredz noteikt virkni kritēriju, kas būs jāievēro darījumos ar to. Šim mērķim pašvaldībās būs jāizveido speciāla komisija, kas izvērtēs darījumus. Projekts nosaka, ka, piemēram, lauksaimniecībā izmantojamo zemi varēs iegādāties fiziskās personas, kas Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicēji, kas var pretendēt uz tiešmaksājumiem, vismaz trīs gadus guvušas ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas, kam ir pieredze un arī izglītība, lai nodarbotos ar lauksaimniecisko ražošanu.
Taču ir paredzētas arī pirmpirkuma tiesības zemes kopīpašniekiem, nomniekiem vai zemes lietotājiem, kā arī personām, kurām ir kopīga robeža ar pircēja iekāroto zemes gabalu. Vēl šajā pretendentu rindā ir jaunais zemnieks un arī Latvijas Zemes fonds. Saeimas Juridiskais birojs iebilst pret tik sarežģītu sistēmu ar piecu pakāpju pirmpirkuma tiesībām, jo varbūt īpašnieks vēlas zemi pārdot kādam pircējam no sava pagasta, kurš nav pirmais šajā sarakstā, bet atbilst citiem kritērijiem, sacīja biroja pārstāve Kristīne Jaunzeme. Šie argumenti deputātus nepārliecināja. Saeimas komisija trešdien vēl nepabeidza projekta izskatīšanu, taču cer, ka aprīlī Saeima to tomēr pieņems otrajā lasījumā. Diskusijas vēl paredzamas arī par biedrību, piemēram, Mednieku biedrības, iespējām iegādāties zemi. Plānots arī noregulēt iespējas tikt pie zemes tiem, kas nodarbojas ar lauku tūrismu, vai grantskarjeru vajadzībām.