Paula dziesmu veidolā. Tai blakus - no paaudzes paaudzē cauri gadsimtiem slīpētas latviešu tautasdziesmas. Šoreiz gan bez vārdiem - instrumentālās džeza apdarēs.
Gan Jevtušenko dziesmu cikls, gan latviešu tautasdziesmas pirmoreiz izskanēja 7.decembrī koncertā Latvijas Nacionālajā operā, kur tika svinēta tautasdziesmu apdaru albuma Tres aquas (Trīs ūdeņi) iznākšana. R.Pauls toreiz izmantoja šo gadījumu un kuplināja programmu ar J.Jevtušenko dziesmu cikla pirmatskaņojumu paša dzejnieka klātbūtnē (viņš speciāli ieradās no ASV, kur dzīvo un strādā tagad). Intara Busuļa dziedātas, tās bija gan nevaldāmi kaislīgas un dramatiskas, gan liriskas - to vidū dažas īsti smeldzīgas, neviltota sentimenta piestrāvotas pērles, kuras, paredzams, jau drīz kļūs par ne tikai Latvijā mīlētiem hitiem. Tādiem, kā vēl pirms 20 gadiem ar sirds asinīm 1989.gadā sacerētā dziesma Dai Bog (Dod Dievs!). Ir arī pa drastiskam izlēcienam, mūzikā tiek apspēlēti dzejnieka ieviestie jaunvārdi - nedarbi. Tādi, kā vjubčiv - īsts brunču mednieks. (Šā vārda nozīmi dzejnieks dziedātājam mēģinājumā skaidroja ar izteiksmīgu rokas žestu, ko I.Busulis koncertā perfekti atkārtoja.) Tāpat kā pirms mēneša Operā, dziesmas skanēs arī šoreiz. Tikai ne visas un šoreiz bez Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra dvēseles stīgām - proti, kompaktā džeza mūziķu sastāvā.
Mazā džeza ansambļa izpildījumā ar Raimondu Paulu pie klavierēm Siguldā skanēs arī latviešu tautasdziesmas. Protams, izlase, nevis visas 14, kuras nesen skanēja Operā. Šīm dziesmām bez vārdiem īpašu, jaunu garšu piešķir brazīliešu sitaminstrumentu virtuoza Tjago Loei piedalīšanās. Un izrādās, ka temperamentīgās sambas, līgani vijīgās rumbas vai bossa nova ritmi, kurus Operā brīžiem sita līdzi arī publika ar visiem izsniegtajām olām grabulīšiem, gluži labi sader ar latviešu tautasdziesmu muzikālo pasauli. Pats brazīliešu mūziķis, šonedēļ nejauši sastapts pārtikas veikaliņā, smejas, ka pusotru gadu dzīvojot Latvijā un, šobrīd te iepazīstot sniegotu ziemu, viņš kļūst arvien «baltāks» un rāmāks. Teikt jau tā var, tomēr tieši viņa spēlētās kongas un komiski «rejošās» Kuijka bungas kopā ar Djūka Elingtona staccato piesitienu Raimonda Paula spēlē piešķir jau zināmajiem latviskajiem skaņurakstiem uguni un brīžiem pat izspēlē dziesmu kā humora pilnu «stāstiņu iz dzīves». Ieskaitot Mājās eju, kurā Raimonds Pauls, tīši klumzīgi bakstot pa taustiņiem, atveido streipuļojoša dzērāja gaitu.