Referendums. 2003. gada 20. septembrī Latvijā notika referendums par dalību Eiropas Savienībā. Tautas nobalsošanā piedalījās 71,49% vēlētāju, par nobalsoja 676 tūkstoši cilvēku. Šajā referendumā mēs balsojām arī par Latvijas pievienošanos eirozonai. Informācija par to tika iekļauta informatīvajos materiālos, tas tika uzsvērts arī publiskos pasākumos. Atceros, neilgi pirms tautas nobalsošanas presē tika publicēti arī socioloģisko pētījumu dati, kas rādīja, ka iedzīvotāju atbalsts pārejai uz eiro nav liels, bet vairākums aptaujāto uzņēmēju jau tad novērtēja eiro kā ieguvumu.
Piesaiste eiro. Jāatceras, ka kopš 2005. gada mēs faktiski esam eiro kluba biedri, jo lats ir piesaistīts eiro. Mēs esam eiro vilciena pasažieri, taču pagaidām bez iespējas piedalīties šī vilciena vadīšanā. Manuprāt, būtu muļķīgi neizmantot iespēju, lai mēs kā pilntiesīga Eiropas Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) dalībvalsts varētu ietekmēt lēmumus, kas ir un būs aktuāli mums, eirozonai un Eiropai kopumā.
Runājot par eiro kā valūtas vienības stabilitāti, tātad kvalitāti pašreizējās krīzes kontekstā, domāju - ja eiro būs gana labs un stabils Vācijai, arī Somijai un Igaunijai, tas būs pietiekami labs un stabils arī Latvijai. Debatēs tiek piesaukts poļu un čehu lēmums pagaidām eirozonai nepievienoties. Šeit jāsaka, ka nedz Polija, nedz Čehija to no 2014. gada nemaz nevarētu izdarīt - lai ieviestu eiro, attiecīgās valsts nacionālajai valūtai vismaz divus gadus pirms tam jāpiedalās t. s. Valūtas kursu mehānismā (VKM), proti, valūtai jābūt piesaistītai eiro kursam, un kursa svārstības nedrīkst pārsniegt +/- 15%. Ne čehu krona, ne poļu zlots VKM šobrīd nepiedalās.
Laiks. Plaši izskan arguments, ka ar eiro ieviešanu nevajag steigties, proti, vēl jāpavēro norises eirozonā, un tad, ja viss būs kārtībā, Latvija varētu lemt par eiro ieviešanu. Piekrītu tam, ka Latvijai kā attīstības fāzē esošai valstij ir nopietni jāanalizē norises eirozonas valstīs, taču nedrīkstam aizmirst, ka eirozona nav tirgus placis, kur ikviens var iestāties, kad vien ienāk prātā. Turklāt Latvija jau deviņus gadus ir ES dalībvalsts, un pievienošanās eirozonai no 2014. gada nekādi neizskatās sasteigta. Šobrīd, kad ilglaicīga darba un pūliņu rezultātā esam izpildījuši Māstrihtas kritērijus, būtu nepareizi neizmantot iespēju un atteikties no iestāšanās eirozonā.
Komunikācija. Sabiedrības, it īpaši darba ņēmēju, skepticisms pret eiro ieviešanu liecina par divām lietām. Pirmkārt, ir novēlota un nepietiekami aktīva komunikācija par ieguvumiem, ko Latvijai var dot eiro. Būtu nepieciešama plašāka komunikācija, kas sasniegtu ikvienu iedzīvotāju. Tā gan nedrīkstētu būt vienpusēja eiro propagandas kampaņa, tai drīzāk jābūt diezgan atklātai plusu un mīnusu izvērtēšanai. Tas, ka Latvijas sabiedrība reiz jau ir izvēlējusies ES, nenozīmē, ka cilvēkiem vairs nav jāskaidro tie soļi, kas tiek sperti šīs partnerības iedzīvināšanai. Būtu kļūdaini pieņemt, ka tik nozīmīga pārmaiņa kā pāreja no lata uz eiro ir veicama bez plaša atbalsta sabiedrībā. Pat ja šāds lēmums reiz jau pieņemts. Otrkārt, medijos jau ilgu laiku dominē negatīva publicitāte par eirozonu. Latvija ir daudz stabilākā situācijā, tās ekonomika ir konkurētspējīga, mums nav Grieķijas līmeņa parādu. Arī tas būtu jāskaidro vairāk.
Attieksme. Jāatgādina, ka eiro nebūs brīnumlīdzeklis un tā ieviešana pati par sevi nepadarīs Latviju bagātāku un algas augstākas. Toties Latvija spēs lētāk pārfinansēt savus parādus, ietaupīs naudu par procentu maksājumiem, pieaugs stabilitāte un uzticība mūsu naudas sistēmai, uzņēmējiem eiro ļaus ietaupīt uz valūtas konvertācijas rēķina, kā arī uz visiem laikiem beigsies neauglīgās spekulācijas par lata devalvāciju. Šķiet, tieši stabilitāte būs galvenais eirozonas dalības ieguvums.
Protams, ar to vien ir par maz Latvijas attīstībai, tam, lai cilvēki atgrieztos savā zemē, saņemtu adekvātas algas, bet viņu bērni - konkurētspējīgu izglītību. Lai tas īstenotos, visiem kopā būs jāpiestrādā papildus. Mūsu nākotni izšķirs attieksme pret Latviju, tiem, kas spēj radīt darbvietas un nodrošināt valsts izaugsmi. Arī atbildīga attieksme pret lēmumiem, kas veido valsts stratēģisko nākotni. Lēmums par eiro ir viens no tiem. *biedrības Latvijas attīstībai vadītājs, ekspremjers