Kā ziņots, no AER kā vēja u. c. iegūtā elektroenerģija un tās realizācija Latvenergo obligātajā iepirkumā Latvijā ir kvotēta. Kvota ir tiesības tās saņēmējam konkrētu zaļās elektrības apjomu pārdot Latvenergo par noteiktu cenu, kas krietni pārsniedz elektroenerģijas tirgus cenu un tādējādi ietekmē arī elektrības gala tarifu. Lielas kvotas elektrības ieguvei vēja parkos saņēmuši tādi uzņēmumi kā Gilovigi, W.e.s., Vides enerģija, kas pieder ārzonās reģistrētiem īpašniekiem.
«Ja jau eksistē sabiedrības atbalsts, tad ir jocīgi, ka sabiedrība nezina patiesos labuma guvējus,» Dienai vērtē enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš. Arī investīciju baņķieris Ģirts Rungainis uzskata, ka nav pareizi, ka kvotu ieguvēji nav zināmi, ņemot vērā, ka zaļās enerģijas projektu dzīvotspēja balstās uz šķērssubsīdijām caur elektroenerģijas tarifu. Iespēja kvotu saņēmējiem paslēpties ārzonās, pēc Ģ. Rungaiņa domām, ir stāsts no tās pašas sērijas par mediju īpašniekiem, jo arī viņiem būtu jābūt maksimāli caurspīdīgiem, ņemot vērā, ka mediji veido sabiedrisko domu.
«Piemēram, banku gadījumā to uzraugs Finanšu un kapitāla tirgus komisija prasa atklāt īpašniekus līdz pat fiziskām personām. Ja to var izdarīt vienā vietā, kāpēc to nevar izdarīt citā,» - tā Ģ. Rungainis. Finanšu ministrijā (FM) Dienai sacīja, ka šobrīd nekas neliedz par enerģētiku atbildīgajai Ekonomikas ministrijai kritērijos iekļaut tādus nosacījumus, ko tā atzīst par nozīmīgiem. Ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) piekrīt, ka to var darīt, bet prātīgāk būtu šādu iespēju vētīt kompleksi, prasību par maksimāli caurspīdīgu īpašnieku struktūru iekļaut visos mehānismos, kur valsts piedalās ar savu naudu.
A. Kampara ieskatā, FM ir tā iestāde, kas varētu vētīt šāda regulējuma ieviešanas iespēju, jo tā «lauku pārredz labāk». Turklāt FM šobrīd strādājot pie ziņojuma, kas ieskicēs iespējamos spēles noteikumus kompānijām ar ārzonās reģistrētiem īpašniekiem piedalīties valsts un pašvaldību konkursos u. c., saka ministrs. FM atzīst, ka top šāds ziņojums, taču noprotams, ka dokumentā ārzonas vētītas vienīgi no nodokļu prizmas. «Mans viedoklis, ko esmu paudis arī dažādās sēdēs, ir tāds, ka šajos spēles noteikumos būtu jāparedz prasība atklāt patiesos īpašniekus visos mehānismos, kur ir valsts nauda. Citur Eiropas Savienībā tas tiek pieļauts. Jautājums, cik tas ir ekonomiski izdevīgi,» - tā ministrs.
Ministra vēlme, pēc ekonomista Tāļa Linkaiša domām, ir apsveicama, bet tā ir cīņa ar sekām. «Uzņēmumu īpašnieku atšifrēšana līdz fiziskajām personām pati par sevi neko nedos, jo tie, kas vēlēsies slēpt savu ietekmi, pratīs piemēroties Latvijas valsts prasībām, atradīsies arī attiecīgas «fiziskās personas». Cēlonis daudzos Latvijas valsts liela mēroga darījumos ir pārlieka valsts lēmumu pakārtošana šauru grupu interesēm jeb tā sauktā valsts nozagšana, uzskata T. Linkaits. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir skaidra nozares politika ar lēmumu prognozējamību ilgākā termiņā, skaidru un vienādu spēles noteikumu radīšana, atklāta un saprotama lēmumu pieņemšanas procedūra.