Laika ziņas
Šodien
Migla
Sestdiena, 21. septembris
Matīss, Modris, Mariss

Eksperte: PVN shēmas ir kā narkotika, jo rada atkarību

Saskaņā ar datiem, kas saņemti no VID, kopā ar nodokļu ekspertiem esam secinājuši, ka dažādu shēmu dēļ valsts kasei jau gadiem aiziet garām miljardiem eiro. Jūs savulaik esat bijusi starp tiem cilvēkiem, kuru tiešais pienākums bija cīņa pret nodokļu nemaksāšanu, - tātad pārzināt šo problemātiku tiešā veidā. Kur ir problēmas sakne?

Iesākumā gan jāuzsver, ka sistēmā vairs nestrādāju kopš 2013. gada, kad aizgāju privātajā biznesā. Patlaban praktizēju kā juriste. Savā ziņā esmu brīvmāksliniece, kas uz šo situāciju var paskatīties no otras puses. Starp citu, patlaban tieši rakstu doktora disertāciju par nodokļu krāpšanas problemātiku Latvijā. Runājot par problēmas sakni - PVN shēmas ir kā narkotika, jo rada atkarību no ienākumu apjoma - faktiski shēmas ļauj šos ienākumus dubultot. Un šeit arī sākas problēma - tie, kuri ir pamēģinājuši, iesaistījušies šajās shēmās, nereti vairs nespēj atgriezties legālā biznesā. Jo, samaksājot visus nodokļus, viņi vienkārši kļūst nekonkurētspējīgi. Lūk, vienkāršs piemērs - ir divi veikali, no kuriem viens shēmu lietošanas rezultātā var piedāvāt par 21% mazāku preces cenu. Pie kā tas noved? Loģiski, ka pircējs izvēlēsies zemāko cenu. Tā ir absolūti nevienlīdzīga konkurences cīņa, ko valsts šobrīd nespēj izbeigt. Godīgais uzņēmējs var tikai žēloties par milzīgo nodokļu slogu, ko nespēj izturēt, jo spiests pārdot savu preci zem pašizmaksas, reāli strādājot ar zaudējumiem, vai arī sākt domāt par nodokļu optimizēšanas shēmām, šajā gadījumā - izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Būtībā tā ir absurda attieksme - es nemaksāju nodokļus tāpēc, ka nemaksā konkurents. Tā mēs visi varam darīt. Situācija var mainīties tikai tad, ja sāksim pret to cīnīties valstiskā līmenī un kļūsim neiecietīgi pret šo sērgu.

Viennozīmīgi piekrītu. Tomēr te ir arī cita rakstura problēmas - mums valstiskā līmenī ārkārtīgi pietrūkst sistēmiskas pieejas procesu virzīšanai. Minēšu konkrētu piemēru - patlaban apsūdzības uzrādīšanas stadijā ir lieta pret uzņēmumu Cleanhouse, kurš, starp citu, sniedz pakalpojumus arī virknei valsts iestāžu, amatpersonām par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Tika konstatēts nodokļu nenomaksāšanas fakts un noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācija, veikta izmeklēšana, un process nosūtīts kriminālvajāšanas sākšanai. Sākotnēji apsūdzības bija pēc diviem Krimināllikuma pantiem - par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Taču no publiski izskanējušās informācijas, ko sniedza prokuratūra, var saprast, ka apsūdzības uzrādītas tikai par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Diemžēl kādā posmā izmeklēšanas vai pierādījumu apkopošanas darbs nav bijis pietiekami kvalitatīvs, vai vienkārši izpalikusi speciālistu savstarpēja un precīza darbību koordinācija. Iespējams, par iemeslu apsūdzības uzrādīšanai tikai pēc viena panta ir jau pirmās instances tiesās divi attaisnojoši tiesas spriedumi citos kriminālprocesos par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, tas ir radījis ļoti bīstamu judikatūras precedentu - apsūdzības par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju šobrīd nav uzrādītas vainīgajām personām (par to parasti apsūdzības piemēro shēmotājiem). Patlaban šajos procesos vainīgās personas sauktas pie atbildības tikai par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Pēdējā laikā gan nekas par šo lietu nav dzirdēts. Beigās atkal tāds čiks vien sanāks pēc liela trokšņa…

Publiski par šo tēmu tiešām patlaban netiek runāts. Iespējams, prokuratūra paudīs kādu viedokli, argumentus. Varbūt šobrīd tiek vākti papildu pierādījumi. Grūti pateikt, tomēr, kā jau teicu, - šis ir ļoti nepatīkams precedents, jo savā ziņā tas ir lakmusa papīrs cīņai ar shēmotājiem. Vienlaikus svarīgi saprast - pašreizējā situācijā nevar pārmest nevienam atsevišķi - ne tiesai, kura vadās pēc apsūdzībā uzrādīto faktu kopuma, ne VID, ne izmeklētājiem, ne arī apsūdzības uzturētājiem. Problēmas sakne ir jau pieminētais sistēmiskuma trūkums. Faktiski neesamība. Ja runājam pavisam atklāti - shēmošana ir organizēta noziedzība, kas ir gudra, zinoša un pastāvīgi meklē jaunus risinājumus, lai būtu soli priekšā kontroles dienestiem. Tāpēc arī tiesībsargiem ir jābūt organizētiem, savstarpēji papildinošiem, lai spētu salauzt šīs shēmas, koordinēti apkopot pierādījumus, sagatavot profesionālus dokumentus, lai kādas nebūtiskas nianses dēļ rūpīgi izmeklēta lieta beigās neizgāztos.

Klausoties jūs, pārņem sajūta - braucam aizvien dziļāk purvā. Problēmu zinām, bet nespējam vai arī negribam ar to cīnīties? Vienkārši samierināmies, atrodam kādus nosacīti vainīgos, kurus nosodīt, pārmest neizdarību. Un viss.

Es šo situāciju raksturotu, salīdzinot to ar cilvēku. Kas tad ir nodokļi vispār? Valsts - tie esam mēs visi - cilvēki, bet nodokļi ir asinis, kas apgādā mūsu organismu ar visām nepieciešamajām vielām, lai mēs varētu kustēties, rosīties, beigu beigās - pilnvērtīgi dzīvot. Publiski regulāri tiek piesaukta tā sauktā PVN plaisa - nodokļi, kas aizslīd garām budžetam daudzu simtu miljonu eiro apmērā. Tā nav tikai Latvijas īpatnība - tā ir visas Eiropas Savienības nelaime. Taču, ja salīdzinām, piemēram, Francijas un Latvijas valsts gada kopējo budžetu, - Francijas ekonomikai šī PVN krāpniecība, iespējams, pat īpaši nav jūtama, turpretim Latvijai tas ir milzīgs finanšu trieciens tautsaimniecībai kopumā. Tās ir nopietnas veselības problēmas. Mēs esam slimi, mums ir mazasinība - valstij nepietiek naudas ceļu uzturēšanai, izglītībai, veselībai utt. Vārdu sakot - vispārējs organisma vājums. Ja paveicas, šajā situācijā mēs tiekam pie laba daktera, kas mums nosaka diagnozi. Taču ar to viss nebeidzas! Tas ir tikai sākums, jo diagnoze ir secinājums par pašreizējo situāciju, balstoties uz to, ir jāmeklē veids, kā ārstēt. Faktiski mūsu smagajā situācijā ir jāsasauc ārstu konsilijs, kas kopīgi izlemj ārstēšanas procesu un izvēlas efektīvus medikamentus. PVN shēmas šajā gadījumā ir mazasinības cēlonis, kas liek uzdot jautājumu - mēs nevaram vai negribam sākt ārstēšanas procesu? Vai arī mēs esam gatavi ar nepiedodamu kavēšanos vai vienkārši haotisku rīcību piebeigt paši sevi un beigās vienkārši nomirt?

Kurš par to visu ir atbildīgs?

Galvenais ārsts. Valsts gadījumā tas ir premjers. Viņam ir jāizveido spēcīga komanda. Viņam ir jānodrošina sistēmiska pieeja atbildīgo dienestu koordinētai darbībai, lai būtiski mainītu situāciju uz labo pusi. Mēs patlaban ļoti daudz uzmanības veltām iedomātiem demonizētiem ienaidniekiem, nelaimes cēloņiem, kas it kā ir atbildīgi par milzīgajām blēdībām ar nodokļiem, valsts ekonomiskajām problēmām, taču gaužām maz ko darām sistēmiski, lai sekmīgi cīnītos ar shēmotājiem un budžeta naudas izkrāpējiem.

Tad kurš no viņiem ir nekompetents - galvenais ārsts vai ārstu komanda? Vai arī kompetences netrūkst, trūkst gribēšanas darīt?

Man ir sajūta, ka grib. Taču komanda īsti līdz galam nav pareizi nokomplektēta vai arī tā netiek pareizi vadīta. Man nav informācijas, kurš un kādu informāciju premjeram sniedz par situāciju valstī, arī nodokļu blēdībām. Varbūt šī informācija nav sistēmiski apkopota, neparāda kopējo ainu. Te ir jautājums - vai komanda strādā koordinēti, savstarpēji papildinoši. Taču patiesībā pēc valsts ekonomiskā stāvokļa var noteikt problemātiskos jautājumus un secināt, kādi instrumenti un kādā veidā ir jālieto, lai situāciju mainītu. Pietiekams signāls jau ir tas vien, ka atbilstoši ekonomistu pētījumiem par ēnu ekonomikas apjomu Baltijas valstīs skaidri parādās bīstama tendence - kopš 2012. gada ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pieaug, savukārt Lietuvā un Igaunijā mazinās. Šķiet, 2015. gadā šis rādītājs arī Latvijā beidzot atkal bija mazinājies, tomēr situācija tāpat skaidri uzrāda nopietnus simptomus, kas jau ilgstoši kliedz - ir pēdējais laiks sākt darīt.

Nojaušot nodokļu shēmu apjomus, varam izteikt daudz skarbākus pieņēmumus - kādam tas vienkārši ir ļoti, ļoti izdevīgi, lai cīņa būtu bez rezultāta. Es šeit gribētu lietot vārdu «korupcija». Varbūt tieši neviens to tā nepasaka, taču caur puķēm ne viens vien ik pa laikam pačukst - kāds kādu piesedz, jo kādam kaut kas tiek. Dažādos līmeņos… Tāpēc arī neko nevaram izdarīt.

Nevaru noliegt, ka zināmā mērā vājās cīņas pret nodokļu noziegumiem iemesls ir arī koruptīvas darbības - vienalga, kādā veidā šis materiālais labums no tā visa tiek gūts. Taču par to ir atbildīgi attiecīgie dienesti, lai nepieļautu un izskaustu saknē šādas iespējamības. Vienlaikus uzskatu, ka pret nodokļu shēmām ir iespējams efektīvi cīnīties. Visām atbildīgajām institūcijām ir jāsēžas pie galda, precīzi jākonstatē situācija, jāsaprot, kādas darbības un kādā secībā ir jāveic, lai tas notiktu saskaņoti, organizēti un mērķtiecīgi. Tikai VID viens pats nav karotājs. Jā, nenoliegsim - VID iekšienē ir problēmas, ir negatīvas lietas. Taču ir absurdi vainot vienīgi nodokļu administrāciju situācijā, kad valsts kopumā nespēj cīnīties ar organizēto noziedzību. Manā skatījumā minimums 70% VID darbinieku ir cilvēki, kuriem var pilnībā uzticēties, uz kuriem var paļauties. Un nevajag tagad demonizēt VID. Valstī ir ārkārtīgi nopietna problēma, taču mēs visi nez kāpēc šobrīd koncentrējamies uz kaut kādu vienu faktiski neeksistējošu faktoru.

Mēs taču vārdos cīnāmies tā, ka putekļi put. Rezultātu gan neredz.

Kad sāksies efektīvs un mērķtiecīgi organizēts process, pirmos rezultātus mēs redzēsim aptuveni pēc gada. Ir jāpaiet noteiktam laikam, kamēr valsts budžets un arī ekonomika kopumā sajutīs, ka negodīga uzņēmējdarbība ir būtiski samazināta - attiecīgi iekasēto nodokļu apjoms pieaudzis, jo no spēles būs izslēgta liela daļa krāpnieku. Es uzsveru - liela daļa, jo pasaules prakse liecina, ka pilnībā to iznīdēt līdz šim nav izdevies nevienam un nekur.

Valstī pašlaik ir ap 120 PVN grupējumu. Spēcīgi, organizēti, zinoši, kuri apgroza milzīgas summas, no kurām daļa atlecot arī tiem, kuri «neredz» aizdomīgu naudas kustību, lai gan vajadzētu redzēt. Turklāt paradoksālā kārtā mēs nekādi nespējam izsekot šiem blēžiem, lai gan naudas kustība notiek elektroniski - ar banku pārskaitījumiem…

Manā skatījumā šo grupējumu skaits varētu būt ap simtu, taču manā rīcībā nav oficiālu datu, kuri jājautā attiecīgajiem dienestiem. Taču neatkarīgi no grupējumu patiesā skaita viens no galvenajiem cīņas instrumentiem pret tiem ir panākt, lai nebūtu pieprasījuma pēc šāda «pakalpojuma». Piedāvājumu nosaka pieprasījums - ja panāksim, ka nebūs pieprasījuma, nebūs piedāvājuma. Tas, ko tiesībsargiem ar savām aktivitātēm jācenšas panākt, - ka šie «pakalpojumi» kļūst tik dārgi, ka nodokļu krāpšanas shēmu izmantošana būtībā vairs neatmaksājas, ja rēķina iespējamo «ietaupījumu». Par bankām runājot - ne jau mazie uzņēmumi veido šo shēmu lielāko daļu. Tie ir lielie spēlētāji, kas apgroza simtiem miljonu eiro. Protams, rodas loģisks jautājums - vai bankas neredz šo naudas kustību kontos? Domāju - redz. Vai nesaprot, kas tur notiek? Te atkal mazliet neizpratni raisa pašreizējās darbības - ļoti aktīva ir darbošanās ap tām bankām, kuras apkalpo nerezidentus, - šīs bankas tiek pamatīgi uzraudzītas, ik pa laikam publiski sapurinātas. Taču, šķiet, praktiski nevienam nerodas jautājumi par pozitīvi vērtēto banku klientiem un naudas apgrozību to kontos. Bet, ja mēs tagad tā godīgi paskatīsimies, - cik lielus zaudējumus Latvijas valsts budžetam rada nerezidenti? Visu laiku tiek runāts, ka PVN shēmas ir valsts problēma. Tad kāpēc mēs nepaskatāmies dziļāk, plašāk, īstajā virzienā? Varbūt banku uzraugiem arī vajadzētu krietni rūpīgāk iesaistīties PVN shēmu apkarošanā? Te gan vēlos norādīt - ne jau visi uzņēmumi un bankas tagad būtu jāskata ar aizdomām. Turklāt ne publiski. Tāpēc šeit ir vieta metodiskam uzraugu darbam - soli pa solim vērtēt, analizēt, pieprasīt informāciju. Ticiet man - kad sāksies šāda metodiska rīcība, pēkšņi sāks samazināties arī grupējumu skaits un noteikti pieaugs «pakalpojuma» cena.

Nodokļu eksperti viennozīmīgi piemin arī bankas, kad ir runa par PVN shēmotāju tīkliem. Tiek izteikti minējumi par iespējamu tiešu vai netiešu to iesaisti shēmās, iespējamo finansiālo ieguvumu no tā visa. Jūsu pieminētā «neredzēšana».

Kā jau teicu, kopš 2013. gada vairs nestrādāju VID sistēmā, tāpēc nevaru šobrīd apstiprināt vai noliegt - ir vai nav banku cilvēki informēti par PVN shēmām, kā un cik lielā mērā banku iekšējie drošības dienesti analizē un izskaitļo iespējamos nelikumīgos darījumus. Tomēr skaidrs ir viens - bankas peļņu veido tās klientu skaits un kopējā naudas masa, ko tās kontos apgroza klienti. Tie ir miljardi eiro. Ja gadās, ka pa vidu legālajam biznesam pavīd kādi aizdomīgi darījumi, rodas jautājums - vai tas tiek pamanīts vai ne. Un - apzināti vai ne… Nauda ir viens no instrumentiem, kas pārbauda cilvēku, viņa godaprātu. Nebūsim naivi - PVN shēmošanā tiek apgrozīta tāda nauda, ka viņi var atļauties finansēt arī korupciju, nopirkt vajadzīgos lobijus attiecīgajās struktūrās. Paliek atklāts jautājums - kurš šo pārbaudījumu iztur, kurš ne…

Reiz bija skaļš sauklis - valsts nozagšana. Šeit tas būtu tieši vietā.

Es to definētu mazliet citādi - mēs apzogam paši sevi. PVN shēmošana ir noziedzīgs process, taču vēl pretīgāka (es šeit pat nevaru atrast citu vārdu) ir rīcība, kad PVN grupējumi izkrāpj no valsts budžeta PVN, kuru tur paši vispār nav iemaksājuši. Tā ir godīgu uzņēmēju samaksātā nodokļu nauda, taču to aukstasinīgi nozog. Šajā gadījumā jārunā arī par korupciju visaugstākajā līmenī. Tie ir spēles noteikumi, kurus pašlaik ļoti aktīvi diktē noteikta sabiedrības grupa, un zināmā mērā šajā spēlē tiek spiesti piedalīties arī citi. Pat tie, kuri to nemaz nevēlas. Kādiem jābūt faktoriem, lai sportists izlemtu nelietot dopingu pirms sacensībām? Viņam ir jāapzinās, ka visiem ir vienādi noteikumi - visiem tiks veiktas analīzes un krāpšanos noteikti atklās. Protams, tāpat būs kāds, kurš riskēs ar cerību, ka viņu nepieķers, tomēr ievērojami lielākā daļa izlems par labu godīgām sacensībām. Tas pats attiecas uz nodokļu sistēmu - kad zudīs nesodāmības sajūta visos līmeņos, būtiski samazināsies riskētāju skaits, jo riska cena pamatīgi pieaugs - shēmošana tādos apmēros, kā tas notiek šodien, vienkārši vairs nebūs iespējama. Taču pagaidām cīņa pret šo noziedzības jomu ir apburtais loks, kuru nevar pārraut viens cilvēks - ne VID vadītājs, ne nodokļu inspektors, ne izmeklētājs. Premjeram ir jāizveido un droši vien arī pašam jāvada koordinēta sistēma, kas nevis cīnās ar sekām, bet mērķtiecīgi un sistēmiski izskauž cēloņus. Un šeit es nekādi nevaru piekrist tām runām, ka mums nav kapacitātes, lai cīnītos ar nodokļu noziegumiem. To lieliski pierāda Valsts kontroles (VK) izveidošana par mazu, taču ārkārtīgi efektīvu kontroles iestādi. Atcerēsimies, cik vāja VK bija, pirms to sāka vadīt Inguna Sudraba. Tagad šai iestādei ir reāla autoritāte, kompetence un augsta sabiedrības uzticēšanās. Un iemesls tam ir sistēmiskums, skaidri definēti mērķi, precīzi izvēlēti instrumenti un darbību koordinācija. Ikvienam VK darbiniekam ir skaidrs process un sasniedzamais rezultāts. Tāpēc ir absurdi sūkstīties, ka mums kādās kontroles iestādēs trūkst cilvēku un tāpēc nespējam paveikt elementāras lietas. Mums ir pietiekami daudz speciālistu, kuri būs gatavi ar augstu atbildības sajūtu paveikt savus pienākumus kopīga mērķa labā. Taču viņiem ir skaidri jāpasaka, ko un kā mēs darīsim. Varbūt mazliet banāli izklausīsies, taču es gribu uzsvērt ārkārtīgi svarīgu niansi - sabiedrībai ir jāmazina šī neloģiskā tolerance pret nodokļu noziegumiem. Ja beigsim samierināties un sāksim kļūt neiecietīgi pret šo sērgu, arī dienestiem būs vieglāk. Mēs taču lielā mērā visi zinām, kas un kur notiek. Kāpēc klusējam? Mēs visi sēžam vienā laivā. Ja viens tagad izdomās, ka vēlas izurbt caurumu laivas dibenā un ieplūdināt ūdeni tajā, - ko darīs visi pārējie? Vienaldzīgi noskatīsies šī dīvaiņa darbībā un tad kopīgi nogrims? Bet varbūt tomēr, ja nevar citādi, vismaz jāizmet šis nelietis no laivas, maksimāli ātri jālikvidē sūce un visiem pārējiem jāizglābjas no bojāejas?

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?