Latvijas Diētas ārstu asociācijas priekšsēdētājs Andis Brēmanis norāda, ka ikdienas ēdienkartē iekļaujam par daudz tauku, cukura un balto miltu izstrādājumu. «Tauku īpatsvara norma kopējā ikdienas ēdienkartes kaloriju daudzumā ir līdz 30%, taču Latvijā šis rādītājs nereti pārsniedz pat 40%,» viņš saka, atgādinot, ka aptuveni trešdaļa valsts iedzīvotāju cieš no liekā svara.
Arī restorāna Aqua Luna šefpavārs Gints Aizupietis secinājis, ka tradicionālā mājas virtuve daudzās Latvijas mājsaimniecībās ir pārāk bagāta taukvielām. «Cilvēki ēd, piemēram, milzīgas porcijas ar ceptu gaļu un kartupeļiem, kas peld taukos, un pa virsu vēl uzlej treknu miltu mērci, lai gan nestrādā smagu fizisku darbu, kurā uzņemtās kalorijas varētu sadedzināt. Nav jābrīnās, ka ķermeņa svars pieaug,» norāda G. Aizupietis. Viņš iesaka kartupeļus un gaļu cept cepeškrāsnī, nevis uz pannas - tad taukvielas vajadzēs minimāli vai nevajadzēs vispār. Dažādus dārzeņus vai saknes var garšīgi un veselīgi pagatavot, vārot, sautējot, tvaicējot un pievienojot tiem garšaugus. «Cilvēkiem jāmācās ēst liesāk, daudzveidīgāk, biežāk, lēnāk un mazākas porcijas, veltot vairāk laika maltītes izbaudīšanai. Ieradumu ēst treknu barību argumentējam ar to, ka nav līdzekļu veselīgas pārtikas iegādei. Drīzāk runa ir par iesīkstējušām tradīcijām, no kurām spītīgi nevēlamies atteikties,» uzskata šefpavārs. Viņš norāda - lai gan Latvijā plaši izplatīts ir uzskats, ka veselīgi ēst var tikai cilvēki ar lieliem ienākumiem, vairāki pētījumi parādījuši, ka ēšanas ieradumi nav tiešā veidā saistīti ar cilvēku ienākumu līmeni, bet drīzāk ar audzināšanu un izglītību.
Pētījumi arī apstiprina - ēdot lēnām un cītīgi sakošļājot barību, uzlabojas vielmaiņas process, mazinās stress un samazinās kopējais apēsto kaloriju skaits. Informācija par to, ka esam paēduši, līdz smadzenēm nonāk tikai pēc 20 minūtēm. Ja ēdam nesteidzoties, tad saprotam, kad mums jāapstājas.
Savukārt Diētas ārstu asociācijas vadītājs A. Brēmanis uzsver - jebkurā gadalaikā ēdienkartei jābūt daudzveidīgai. Tajā būtu jāiekļauj dažādi graudaugu produkti, piemēram, rupjmaize un auzu putra, dārzeņi un augļi, tostarp Latvijā audzētas bietes, burkāni, kāposti, āboli. Vieta jāatvēl arī piena produktiem un gaļai, olām, biežāk būtu vēlams ēst zivis, kā arī zirņus un pupas. Ziemā viņš iesaka veselības uzturēšanai vairāk uzturā lietot ķiplokus, sīpolus, selerijas, ingveru, pētersīļus - derēs gan svaigi, gan kaltēti, gan saldēti. Turklāt vēlams biežāk gatavot maltītes no svaigiem produktiem un mazāk izmantot rūpnieciski ražotu gatavo pārtiku.