E-adrese iecerēta kā oficiāls kanāls, caur kuru iedzīvotājiem komunicēt ar valsti, izmantojot portālu www.latvija.lv. Piemēram, ar tā starpniecību varētu sūtīt dažādus oficiālus iesniegumus valsts iestādēm, kā arī saņemt uz tiem atbildes un dažādu informāciju, piemēram, paziņojumu, kurā vēlēšanu iecirknī jāiet balsot pašvaldību vēlēšanās. Ieceres mērķis ir paātrināt un atvieglot iedzīvotāju komunikāciju ar valsti, pie reizes arī samazinot papīru kalnu veidošanos, un tādējādi ietaupot līdzekļus.
Lai sāktu lietot e-adresi, cilvēkam būtu jāautentificējas, izmantojot kādu no jau izplatītajiem drošās piekļuves veidiem, piemēram, internetbanku vai e-parakstu. Lai garantētu sensitīvo datu drošību, paredzēts, ka informācija tiek uzglabāta kādas valsts iestādes, piemēram, Valsts Reģionālās attīstības aģentūrā vai Latvijas valsts radio un televīzijas centra, serveros un netiek sūtīta publiskajā tīklā.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Iedzīvotāju reģistra departamenta direktora pienākumu izpildītājs Uldis Apsītis paskaidroja, ka saskaņā ar pašreizējo koncepciju e-adresi paredzēts ieviest nevis piespiedu kārtā, bet gan tikai tiem cilvēkiem, kuri paši izteiks šādu vēlmi. «Adresi jau var piešķirt, bet problēma ir tāda, ka ne jau visi dzīvo internetā, piemēram, veci vai tehnoloģijas nepārzinoši cilvēki,» viņš teica.
Aģentūra LETA tikmēr ziņo, ka iebildumus izteikusi Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), kas rosina noteikt, ka e-adresi nevis varēs piešķirt, bet ir obligāti jāpiešķir visām fiziskajām un juridiskajām personām. «Tas ir, nevis tā, ka visiem vecajiem cilvēkiem obligāti jāmācās lietot datorus un šīs adreses noteikti jāizmanto, bet gan tā, ka valsts iestādēm ir jānodrošina pietiekoša kapacitāte, lai visi cilvēki, kuri vēlas, lietošanu var uzsākt jebkurā laikā un kādā brīdī nav paziņojums, ka tagad pēkšņi vajag papildu resursus,» Dienai skaidroja LPS padomnieks informācijas tehnoloģiju jautājumos Guntars Krasovskis. Piemēram, Dānijas nākotnes vīzija esot, ka, izmantojot šādu sistēmu, jau līdz 2014. gadam 80-90% visas iedzīvotāju komunikācijas ar valsti notiek tikai elektroniski.
LIA izpilddirektors V. Šeļmanovs-Plešs savukārt uzsvēra, ka ideja esot laba, aktuāls vienīgi jautājums par tās īstenošanu. «Lai nesanāk: gribējām - kā labāk, sanāca - kā vienmēr. Arī mani tracina ierakstītās vēstules, es labprāt kaut kur ielogotos un redzētu visu, ko valsts man ir atsūtījusi. Te gan ir svarīgs, piemēram, drošības jautājums, bet principā nekā tik sarežģīta un neizdarāma te nav, tādēļ galvenais būtu neļaut te ilgi muļļāties, nosakot pārāk garus termiņus,» viņš teica.