Salīdzinājumam: Lietuvā IK kritums gada griezumā bijis 13%, un arī attiecībā pret iepriekšējo ceturksni tur joprojām vērojami mīnusi - 4,9%. Jaunākie dati par Igauniju vēl nav pieejami.
Latvijā IK rādītājus galvenokārt noteica apjomu kritums mazumtirdzniecībā (par 30%), rūpniecībā (par 7%), valsts pārvaldē - par 15%, kā arī neiekasēto nodokļu apjoms. «Mazumtirdzniecības apgrozījuma dati rāda, ka iekšzemes pieprasījums 4.ceturksnī turpināja kristies, taču to jau acīmredzot pilnībā kompensē eksporta pieaugums,» secina Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds. Jāpiebilst gan, ka pēdējie dati vēl ir provizoriski, un, pēc ekonomistu prognozētā, precizētie rādītāji, visticamāk, būs sliktāki. Ja tas tā būs, tad Latvijas ekonomikas zemākais punkts būs jāpārbīda zemāk, uzskata Parex Asset Management vadītājs Zigurds Vaikulis. Taču kopumā situācija stabilizējas, piebilst SEB bankas ekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis: pie nosacījuma, ka nostiprināsies aktivitāte eksporta tirgos un tiks īstenots atbalsts eksportam, ir pamats uzskatīt, ka lielākais ekonomikas kritums 2009.gadā būs noslēdzies. Minimāls IK pieaugums varētu būt gaidāms jau šā gada 1.ceturksnī, paredz A.Strazds. Optimistisko prognožu virkni papildina arī DnB Nord bankas eksperts Pēteris Strautiņš: «Jo straujāk ekonomika krīt šobrīd, jo straujāk tai pēc tam jākāpj.» Taču obligāts priekšnosacījums tam būs arī iekšzemes pieprasījuma uzlabošanās, kas savukārt ir ļoti atkarīga no skaidrības par to, kā Latvija izkļūs no krīzes, papildina Swedbank eksperts Dainis Stikuts.
Eksports 4.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, tikmēr ir palielinājies par 9%. Tas, pēc A.Strazda teiktā, neapšaubāmi norāda uz noturīgu pieprasījuma atjaunošanos ārējos tirgos. Šogad preču eksports varētu pieaugt par 8-12%, teic Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašūna.