2009.gadā cauri Latvijas tautsaimniecībai izbrāzās iepriekšējā gada rudenī sākusies vētra un izjauca ierasto lietu kārtību. Iepriekš sakārtojušās mozaīkas fragmentiņi tagad ir izrauti no savām vietām un bezmērķīgi peld apkārt. Bezdarbs ir tuvu 20%, savu vietu ir zaudējuši daudzi uzņēmumi, kuri tagad meklē jaunus noieta tirgus, produktus, identitāti. Ekonomikā ir daudz neizmantotu iespēju un resursu, un skaidrs, ka tā neturpināsies mūžīgi.
Sabiedriskās dzīves «augstākajos slāņos» - politikā un emociju plūsmās caur plašsaziņas līdzekļiem - valda liela nesakārtotība, negatīvas emocijas, destruktīva attieksme, uzticēšanās deficīts. Negatīvo emociju plūsma ir tik spēcīga, ka tās nesēji cits citu ievibrē, citē un kļūst par dzīviem klasiķiem. Latvijas politikā gan nacionālajā, gan pašvaldību līmenī ir daudz inteliģentu un godīgu cilvēku, noteikti nepiekrītu bieži izteiktiem vispārēji negatīviem un nihilistiskiem viedokļiem. Taču sabiedrības noskaņojums un izpratne neļauj runāt par garantētu virzību pretim lielākai sakārtotībai sabiedrības pārvaldē.
«Apakšas», par spīti grūtībām, pamazām virzās pretim lielākai sakārtotībai. Latvijā ir daudz lielisku uzņēmumu, kuriem ir talantīgi vadītāji, kvalitatīvi produkti un inteliģenta iekšējā kultūra. Tie ir kā mazas, sakārtotas pasaulītes, kam apkārtējā nesakārtotība ne tikai traucē, bet arī palīdz - tie gan atņem tirgus daļas iekšēji neorganizētām struktūrām pašmāju tirgū, gan arī velk iekšā dziļi atdzisušajā Latvijas tirgū siltumu no pārējās pasaules.
Rodas jautājums: kas no šiem procesiem galu galā uzvarēs - virzība no apakšas uz augšu vai no augšas uz apakšu? Nākamajā gadā var notikt gan viens, gan otrs. Ap mazajiem enerģijas centriem turpinās lipt apkārt klīstošās burbuļekonomikas atlūzas, par to nav šaubu. Šis process ietver lielu skaitu dalībnieku, tā loģika ir skaidra, tāpēc ar pārliecību var runāt par kustības virzienu - apakšas virzīsies pretim lielākai sakārtotībai. Atsevišķas veiksmes vai neveiksmes nespēs izšķiroši ietekmēt vispārējo lietu virzību.
Sakārtošanās virzienā no augšas var arī nenotikt. Tā ir izšķiroši atkarīga no viena notikuma - Saeimas vēlēšanām. Vai valsts visumā mierīgie iedzīvotāji pieņems saprātīgus lēmumus, mācīsies no kļūdām, rūpīgi izvērtēs paveikto vai arī ļausies destruktīvām emocijām, neviens nevar paredzēt. Ja vēlēšanu iznākums būs tālāku biznesa pasaules sakārtošanos veicinošs, valstij priekšā ir straujas izaugsmes gadi. Ja varu iegūst cilvēki, kuru galvā valda haoss, būs sacensība, kurš kuru uzvarēs, - vai uzņēmējdarbības kultūras intelektuālais briedums un pilsoniskās sabiedrības nostiprināšanās uzspiedīs veselā saprāta rāmjus politikai.
Sakārtotības aizmetņu ceļš ir asteroīdiem kaisīts. Tiem jācīnās gan pret haosu sabiedriskās dzīves augstākajos līmeņos, gan pret entropijas procesiem indivīdu galvās. No savas personiskās pieredzes gan kā students, gan kā pasniedzējs zinu, ka Latvijas augstākās izglītības sistēmas spējas disciplinēt cilvēkus vairākumā gadījumu ir pavājas. Pasniedzējiem un veselām augstskolām sistēmā, kuru atmiekšķē atzīmju inflācija, kā arī «dzīvo un ļauj dzīvot» kultūra, peldēt pret straumi ir ļoti grūti. Ir cilvēki, kuri mācās un kļūst gudri, pat ja neviens viņiem neskatās uz pirkstiem, bet tā ir viņu personiskā izvēle. Savstarpējās ietekmēšanās virzieni pavēršas pretējā virzienā, cilvēkam atzīmju vietā sākot pelnīt naudu. Organizācija, no kuras atkarīgi darbinieka ienākumi un kura pati ir finansiāli ieinteresēta saņemt kvalitatīvu rezultātu, spēj panākt radikālas strukturālās reformas cilvēka galvā. Tipisku baltās apkaklītes darbu veikšanu ir iespējams iemācīties procesā, aizpildot nekvalitatīvas izglītības radītos robus. Aizpildīt teorijas plaisas ir grūtāk tehniskajās specialitātēs, kas ir papildu iemesls šo specialitāšu mācīšanai pievērst īpašu uzmanību. Tiltu inženierim neviens nedos iespēju eksperimentēt ar desmit neveiksmīgiem tiltiem, jo tas rada lēcienveidīgu entropijas pieauguma epizožu risku nākotnē.
Novēlu Latvijas ekonomikas galaktikā mirgojošajām inteliģences dzirkstīm šogad spīdēt spožāk un dot gaismu neziņā klīstošajiem!
*DnB Nord bankas ekonomikas eksperts