Draudze par to jau pārliecinājusies dievkalpojumos, taču atjaunotās ērģeles ir nacionālas nozīmes ieguvums, ne tikai lokāls iepriecinājums. «Speciāli Piņķu baznīcai XIX gadsimtā būvētās ērģeles ir nelielas, bet iespaidīgas, ar spēcīgu un krāsainu skaņu,» priecājas H.Grigols.
To, cik izcils mūzikas instruments atgūts Latvijas koncertapritei, ikviens varēs izbaudīt Dižkoncertā sestdien 5.septembrī plkst.18, kurā muzicēs ērģelnieki Vita Kalnciema, Atis Stepiņš, Tālivaldis Deksnis, Roberts Hansons un Ilona Birģele, kā arī čelliste Maija Prēdele. Ērģelniekus koncertā varēsim vērot uz liela ekrāna, bet fotoattēlos - ērģeļu atjaunošanas gaitu.
Ērģeļu 120 gadu mūžs un atjaunošanas sešu gadu vēsture vedusi te kalnā, te lejā.
1890.gadā uzbūvētās Piņķu Jāņa evaņģēliski luteriskās baznīcas ērģeles ir ievērojamā vācu ērģeļbūvētāja Vilhelma Zauera 533.opuss. Tām ir ap 500 stabuļu un deviņas balsis jeb reģistri (no tiem septiņi manuālī, divi - pedālī. Ir arī pedālis, ar ko ieslēgt visu balsu kopskaņu tutti). Ilmas Grauzdiņas pētījumā Tūkstoš mēlēm ērģeles spēlē lasāms, ka Latvijā divās desmitgadēs no 1882. līdz 1906.gadam uzstādītas trīspadsmit Zauera ērģeles (deviņas jaunbūves un četras pārbūves). Mūzikas zinātniece uzsver, ka «Latvijā darinātie instrumenti ir radīti firmas ziedu laikos, kad meistaru godaprāts un spēcīgā konkurence katru pasūtījumu lika izstrādāt kā vienreizēju mākslas darbu. V.Zauera ērģelēm nepiemīt «romantiska vienpusība». Lietpratēji apbrīno materiālu, kā arī darba priekšzīmīgo tīrību, kvalitāti un ilggadību, iekšējo iekārtu lielo vienkāršību, ārkārtīgi krāšņo intonāciju, ļoti viegli un ērti spēlējamās klaviatūras». Līdz ar atjaunotajām Piņķu baznīcas ērģelēm Latvijā zināmi vairs tikai pieci V.Zauera ērģeļbūves firmas instrumenti: Rīgas Vecās Ģertrūdes, Jēzus baznīcas, Aizputes, Kuldīgas Sv.Katrīnas un Velēnas baznīcā, kas kalpoja par paraugu A.Melbārža vadībā veiktajiem restaurēšanas darbiem.
Pirmā Pasaules kara gados ērģelēm tika izņemtas metāla stabules, lai svinu un alvu pārkausētu kara tehnikai. Pēc kara iebūvēja citas stabules, bet Otrā pasaules kara laikā arī tās tika izlauztas. Neskartas bija palikušas tikai koka un prospekta lielās metāla stabules un instrumenta bāze - kājminamās plēšas, vējlādes, mehāniskā daļa, prospekts. 70.gados ērģelēs uz laiku ievietoja daļu no Rīgas Jāņa baznīcas ērģeļu stabulēm. Savukārt 2003.gadā pēc Rīgas Jāņa baznīcas ērģeļu restaurēšanas stabules tika atdotas oriģinālajam instrumentam Cesvaines baznīcā. «Tā Piņķos ērģeles atkal palika gandrīz tukšas. Jaunās tūkstošgades sākumā mūsu ērģeļu skanējums bija ļoti slikts. To varēja saukt par muzikālu troksni, ar ko dievkalpojumos cīnījās draudzes ērģelniece Ginta Pētersone. Ērģeles bija kā pusdzīvs cilvēks, kurš vēl nav pavisam miris. Tāpēc mums jau kopš 2001.gada bija kluss sapnis atjaunot vēsturiskās ērģeles,» stāsta H.Grigals, kurš līdzekļus unikālā instrumenta glābšanai sāka vākt tūliņ pēc stāšanās Piņķu Jāņa baznīcas mācītāja amatā. Viņam un draudzes ērģelniecei G.Pētersonei šajos centienos drīz piebiedrojās arī komponiste dziesminiece Silvija Silava un citi. 2003.gadā par draudzes saziedotiem 500 latiem meistars A.Melbārdis uzstādīja kvalitatīvu gaisa padeves turbīnu, lai nebūtu vairs jāmin plēša. 2004.gadā par godu baznīcas 130 gadu jubilejai par draudzes savāktajiem līdzekļiem atjaunoja divus reģistrus un 2006.gadā sāka koncertus. Mērķtiecīgu atjaunošanu varēja sākt tikai 2007.gada rudenī, kad Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) tam piešķīra 2000 latu. Taču atjaunošanai vajadzēja sešreiz vairāk (12 500 latu). Tā notika soli pa solim četros posmos, cīnoties par katru VKKF piešķīrumu un kopā saņemot 8400 latu, līdz krīzes dēļ šāgada sākumā VKKF atbalstu pārtrauca. Glāba privātie ziedotāji Kārlis Miķelsons un draudzes locekļi. Atjaunošanu pabeidza 30.jūlija naktī, un jau nākamajā dienā laulību ceremonijā ērģeles skanēja visā krāšņumā. Nākamgad Piņķu baznīcas ērģelēm aprit 120 gadu. Oktobrī baznīcā notiks pirmais ārzemju ērģelnieka vieskoncerts, ko sniegs ērģelnieks no Vācijas.