Situācija ir kā pirms Jaunā gada, kā tajā filmā, kur pirtī iet mazgāties (Laimīgu Jauno Gadu jeb Vieglu garu). Man tā situācija ir tāda, ka es mājās daru visādus lauku darbus. Un, kad es tos daru, mājās pa visurieni nāk iekšā peles. Reāla lieta. Cīnoties ar šiem kustoņiem, ir jāizliek dažādas indes. Man kaķu mājās nav, suņu arī ne, tāpēc kāpu uz bēniņiem pēc indes. Tad nu tas kāpslis izgāja no vietas un es guvu traumu. Bet nu jau viss iet uz labo pusi.
Tātad neviens politiskais konkurents kāju jums nav salauzis?
Nē, es tā domāju, ka tas bija zīmīgs pirksts. Skaties, pārāk augstu nekāp, nākas zemu krist. Jāsargā pašam sevi.
Desmit gadu politikā. Vai nav iestājies zināms apnikums un rutīna? Nešķiet, ka vajadzētu «izrakstīt» kādu Bondaru jūsu partijai?
Es teikšu, ka šajos trijos mēnešos, kurus es pavadīju zināmā atslodzes režīmā, bija ļoti vērtīgi paskatīties no malas. Šī noskaņa, ka varbūt man diezgan, protams, pienāca. Es pats Zemnieku savienībā šo jautājumu aktualizēju. Draugi mīļie, neviens tik ilgi partijā nav bijis un to vadījis. Un es esmu gatavs pateikt paldies par uzticību. Bet ja uzticēsies, turpināšu strādāt. Bet zināmā mērā vajadzētu par to domāt, vēl jo vairāk, ka pavasarī ir kongress, kur jau ir pārvēlēšanas. Cik es jūtu, tad pagaidām nav tādu indikāciju, ka taisītos mani palaist vaļā.
Vai tādēļ, ka nav citu iekšējo līderu?
Nē, es tā nedomāju. Tas pats Uldis Augulis, kādēļ lai viņš nekļūtu par partijas priekšsēdētāju? Viņš ir arī labs mans kolēģis, kādēļ ne?
Bet kā jūs pats izskaidrotu, kādēļ partija jūs tā vērtē, ka negrib laist vaļā?
Man šķiet, ka es ar katru cilvēku partijā cenšos atrast savu valodu, cits varbūt saka, ka es dažos jautājumos esmu par maz stingrs, neskatot jautājumu tik tieši. Bet katram cilvēkam jau prasās sava pieeja. Frakcijā arī esam 13 cilvēku, cilvēki domā - ja tas ir ZZS, tā ir kaut kāda viengabalaina cilvēku kopa, bet tie ir reāli pieci dažādi iekšējie grupējumi. Ir zaļie, ir zemnieki, liepājnieki, galu galā, ir Līvānu apvienība, arī bezpartejiskie. Ir jāmēģina katram cilvēkam atrast īsto pieeju, pareizajā vietā un laikā šo cilvēku uzrunājot.
Partija ilgi bija pie varas, tagad jau gadu ir opozīcijā. Ko teiksiet tiem, kas saka, ka Zemnieku savienība izdzisīs, esot opozīcijā?
Es teiktu, lai viņš paskatās 12-15 gadu atpakaļ, jo ZS bija izkritusi no Saeimas, bija palicis vien trīssimt biedru, un tad domāja, ko darīt. Lai skatās vēsturē, kā saka. Un es domāju, ka šādas vēsturiskas partijas nekad neizdzisīs.
Runājot par Zaļo un Zemnieku savienību. Rīgā zaļie veido atsevišķu sarakstu. Vai tas nav sākums laulības šķiršanai?
Ziņas par mūsu šķiršanos ir pāragras. Es gribētu teikt tā, ka mēs esam katrs par sevi partija, identitāte katram ir sava. Tuvākajā nākotnē nav paredzēts, ka mēs varētu saplūst vienotā politiskā spēkā, līdz ar to ir loģiski, ka katram spēkam ik pa brīdim ir jāatgādina par savu identitāti. Katrs starts Rīgā te ir savādāks, un es to neuzskatu par ārkārtēju situāciju, jo savā laikā ir startējuši divās vēlēšanās zaļie un zemnieki kopā un nav tikuši. Tas ir bijis izmēģināts, ir bijis gana līderu, arī Andris Bērziņš, pašreizējais LR prezidents. Gan, kā saka, Ingmārs Līdaka.
Vai jūs Rīgā startēsiet?
Jā.
Ar ko?
Mums ir vairāki kandidāti, piemēram, tāds jauns puisis, mūsu Jaunatnes nodaļas vadītājs Jānis Rāzna, neko īpašu viņš nevienam neizsaka. Tā ir viena opcija. Viņš bija pie mums atnācis ar saviem secinājumiem un domām, tādi jauni kadri ir jāaicina. Man par viņu palika labs priekšstats. Varbūt jāizvirza Ilona Jurševska, bijusī labklājības ministre. Gados jauna politiķe. Tad jau tas ceļš zināms būs, pa kuru mēs aiziesim.
Kā jūs raksturotu pašreizējo situāciju valdošajā koalīcijā, vērojot no malas? Ja pieņem, ka opozīcija valdību rūpīgi vēro vienmēr.
Es teikšu tā, ka nevajag spļaut tajā traukā, no kura vēlāk nāksies ēst. Dzīves teiciens. Savā laikā Vienotība ņēmās - redz, kā zaļie zemnieki ar Saskaņas centru visu ko sabalsojuši, ko tik nav darījuši. Tagad, būsim reāli, valsts kontrolieri ievēlēs ar opozīcijas balsīm. Reāli, ja vienosies NA un SC, tad jau būs kandidatūra, par kuru vienosies viņi, nevis tas, ko Zatlers izvirzīs. Bet, ja Saskaņas centrs piebalsos šim grupējumam, nosacīti būs Krūmiņa. Vakar, piemēram, skatījos Sastrēgumstundu. Vjačeslavs Dombrovskis runāja tā, it kā viņš būtu visdziļākais opozīcijas pārstāvis, kuru valdībā neviens nesaprot, Vienotība liekot kājas priekšā. Es gribu tikai teikt tā, ka mums, opozīcijas partijām, ir pat lielāka pietāte nekā viņiem savā starpā. Bet viņus tur kopā vēlme pēc varas.
Vai jūs domājiet, ka vēlme pēc varas būs pietiekami stingra, lai līdz nākamajām vēlēšanām saglabātos?
Es nesen neformālās sarunās Dombrovskim pateicu, ka to esmu pieņēmis kā realitāti, ka viņi šitā rullēs līdz, kā saka, vēlēšanām. Tā ir realitāte, ar ko jārēķinās. Bet vai viņi līdz nākamajām vēlēšanām pienāks ar kaut kādiem bonusiem, es šaubos.
Vai bijušas kaut kādas slepenas sarunas ar jums, ka jūs aizvietojat kādu koalīcijā?
Viennozīmīgi - nē, es noliedzu, goda vārds, ka tā nav. Ja skatās no šī skatupunkta - ja pie varas jānonāk šādā veidā, nu tad tāda vara nevienam nav vajadzīga.
Vai Aivars Lembergs jums arvien ir premjera kandidāts?
Nekas šajā jautājumā nav mainījies, un nav tādu apstākļu, kas liktu ko mainīt. Un šis jautājums jau šobrīd arī nav aktuāls.
Tuvākajā laikā izskatīs eiro ieviešanas likumu. Tomēr - īsumā. Kāda ir jūsu pozīcija par eiro ieviešanu?
ZZS ar to sastāvu, kāds tas ir, vēl tiks domāts par šo jautājumu. Jo frakcijā domas ir dažādas. Es pats esmu pragmatiķis un zināmā mērā eiroskeptiķis. Bet ir dzīves realitātes, kuras vairāk vai mazāk nostāda tevi fakta priekšā. Uzskatu, ka mums kā politiskam spēkam ir jānorāda sabiedrībai par iespējamiem riskiem par eiro ieviešanu 2014. gadā, ieejot eirozonā, kura šobrīd ir ļoti neskaidra. ES valstis pašas sev nevar šobrīd pieņemt budžetu un visdrīzāk pieņems sev tādu budžetu, kur Latvijai šie svarīgie jautājumi par tiešmaksājumiem un kohēzijas fondu nebūs ar tiem rezultātiem, kurus sagaidām. Līdz ar to esmu tādas pozīcijas piekritējs, ka ir iespējas opcijām, izvēlēties labāko no iespējām. Ja vien vairums partiju nobalsos par likumu, es nebalsošu. Esmu premjeram atteicis tikšanos, lai nerastos jebkādas spekulācijas par to, ka šeit notiek kaut kāds tirgus. Mēs neko neprasām un nevēlamies nekādas sarunas - ne kuluāros, ne atklāti. Vēl jo vairāk - viņš nepilda to uzdevumu, ko viņam uzticējuši sakarā ar mūsu iepriekšējo vienošanos.
Vai jūs domājat par tiešmaksājumiem zemniekiem?
Jā. Atkāpšanās ir notikusi, kā mēs redzam, no 80 uz 75 procentiem no vidējā tiešmaksājumu līmeņa, ko saņem Eiropas lauksaimnieki. Skaidrs, ka neredzam to maksājumu pieaugumu trepi, kas gaida no 2014. gada, un tas nekas prātīgs nav.
Labi, par likumu jūs nebalsosiet, bet vai jūs aktīvi strādāsiet pie referenduma?
Šis atkal ir nākamais jautājums, uz kuru mums jāatbild tuvākajās dienās. Šeit nevaram tā voluntāri pateikt, ka, lūk, šeit organizēsim referendumu. Lai šo lietu darītu, es balstu savu darbu uz precīzu cilvēka izjūtu saprašanu. Man ir ārkārtīgi svarīgi zināt, ko par to domā sabiedrība kopumā un mūsu ZZS elektorāts. Šajā sakarā pie Kaktiņa esam pasūtījuši oficiālu aptauju, kur ir precīzi jautājumi, ko par šīm lietām domā sabiedrība un elektorāts. Tas būtu viens segments, kas dod iespēju izšķirties. Aptauja beigsies janvārī. Ja joprojām sabiedrības noskaņojums ir neitrāls, es personīgi skatos uz šo jautājumu, ka faktiski referenduma organizēšanas iniciatīvai ir jānāk no sabiedrības organizācijas pusēm. No politiskām partijām, ja organizē referendumu, tas tiks uztverts kā spalvu spodrināšana, priekšvēlēšanu kampaņa. Galīgo atbildi nevaru dot, jo frakcijā ir dažādi viedokļi.
Vai atbalstīsiet ideju par saistību rakstu no Dombrovska un Vilka - ja eiro ieviesīs, tad viņi uzņemas visu politisko atbildību par to un to?
Es personīgi esmu skeptisks.
Jo domājat, ka tas būs tikai papīrs?
Tas ir tikai papīrs, jo līdzšinējā sadarbība papīru ietvaros parādīja to, ka faktiski tas netiek pildīts. Kāda jēga ir parakstīt lieku papīru, kuru tāpat nepilda? Kaut kāds publiskais žests, sabiedrība iesaistīta, redz, ka kaut kas notiek, bet īstenībā realitāte ir citāda.
Tomēr, būdami opozīcijā, vai ir tādas lietas, ar kurām varēsiet palepoties pirms vēlēšanām?
Domāju, ka ar šo pašu memorandu - tas ir pozitīvais signāls, un es uzskatu, ka tas ir tieši mūsu nopelns, ka tomēr kredīti zemniekiem zemes iegādei tagad būs pieejami. Tas ir būtisks panākums.
Ja runājam par zemi, kā raugāties uz idejām par zemes nomas regulējumu ieviešanu, piemēram, ar termiņu desmit gadu?
Pats esmu ražojošs zemnieks, man ir apmēram kādi 10-11 nomnieki. Tiekoties ar šiem cilvēkiem, viņu uzstādījumi ir ļoti dažādi. Vieni ir gatavi strādāt, citi ļoti niansēti grib slēgt nomas līgumu tikai uz kādiem 3-4 gadiem. Ir dažādi biznesa plāni.
Vai iznomātāji palielinās nomas maksas, ja pieaugs tiešmaksājumi?
Tas jau tagad notiek. Uzzinot vien to, ka būs lielāki tiešmaksājumi, ir loģiski, ka šie zemes īpašnieki vēlas šo lielāko daļu.
Kāda ir jūsu sajūta par Nacionālo attīstības plānu? Vai ir paveikts labs darbs?
Teikšu godīgi, es tos plānus ne īpaši augstu vērtēju, jo mainās politiskās situācijas valstī ar citiem politiskajiem spēkiem pie varas. Domāju, ka pie nākamajām Saeimas vēlēšanām arī kādi trīs četri jauni parādīsies, kas pretendēs uz varu. Vai iekaros, vai ne, grūti pateikt. Saprotiet paši. Sudraba pašreiz ļoti kritizē to, kas te notiek. Ja viņa pati nonāk pie varas, viņa veido savu politisko plānu.
Vai ir ziņas, ka viņa to varētu darīt?
Tādu ziņu man, protams, nav, neviens nenāk un nestāsta. Bet es domāju, ka tā politiskā loģika ir tāda, ka ne jau viņa sēdēs mājās un zeķes adīs. Viņa tomēr ir aktīva. Bet vai viņa ņems sev par bagāžu to visu, kas te ir? Protams, kaut kāda pārmantojamība būs. Te ir atbilde par NAP.
Var jau būt, ka NAP ir veidots ar domu, lai nodrošinātu pēctecību, ja nāk cits politiskais spēks.
Par to es neņemos spriest.
Reformu partijas pārstāvji arvien vēl min, ka labākā uzvara Zatlera lēmumam Nr. 2 ir bijusi tāda, ka jūs vairs neesat valdībā un ir mazinājies oligarhu vai ekonomisko grupējumu iespaids uz valdību. Kā jūs to komentētu?
Tajā pašā Sastrēgumstundā izskanēja briesmīgas vaimanas, ka visādās valdēs un padomēs ir Vienotības cilvēki. Jājautā - vai tā ir tā uzvara, ko Zatlera partija gaidīja, vai tas divarpus procentu reitinga skaitlis pašiem zatleriešiem? Vai tā ir tā uzvara?
Kā vērtējiet Ķīļa reformas?
Uz ekstravagantiem izgājieniem vienmēr esmu raudzījies ar zināmu interesi. Dzīvē vajag jaunus izaicinājumus un lietas darīt. Daudzi varbūt ir aizmirsuši, ka impulsu reformām savulaik deva mūsu ministrs Bloks. Bet viņam nebija iespēju tās realizēt, jo viņš reformām piegāja ar mērenu attieksmi. Taktika, protams, ir diezgan svarīga, jo ar Ķīli tās lietas dotajā brīdī nekādi uz priekšu nevirzās.
Kā jūs vērtētu Valsts prezidentu Andri Bērziņu? Tiek uzskatīts, ka viņš ir bijis izvirzīts kā jūsu kandidāts. Piemēram, eiro jautājumā viņš ir ļoti karsts eiro atbalstītājs, ko nevar teikt par jums.
Es par to nebrīnos. Viņš ir savā viedoklī pārliecināts par savu taisnību un to nemaina.
Nevar būt tā, ka jūs izlemjat par labu referendumam, bet tad Bērziņš jūs paaicinās uz sarunu un pakratīs ar pirkstu?
Mums nav tādu attiecību un nav tāda kontakta. Vienkārši tīri cilvēciskas attiecības. Viņš ir ļoti neitrāls un stāv projām no politiskajiem spēkiem, tādēļ es absolūti izslēdzu tādu iespēju.
Tuvojas nākamās vēlēšanas. Vai varat īsumā lasītājam paskaidrot, kādēļ ir vērts neaizmirst par ZZS?
ZSS vienmēr ar savu partiju un darbību ir sakņojusies Latvijas novados. Nāca Zatlers un ar milzīgu uzstājību teica - viss ir atdots Kurzemei, viss ir atdots Zemgalei. Latgale un Vidzeme palikusi nabaga. Nu, paskatieties. Vai tagad ir kas mainījies? Domāju, ka ZZS vienmēr ir bijusi par līdzsvarotu valsts attīstību, un es noraidu pārmetumus, ka resursi ir novirzīti uz rajonu centriem. Jo, ja mēs paskatāmies pagastos un novados, ir sakārtotas komunālās saimniecības un skolas... Otra lieta, mēs vienmēr esam bijuši stabils katalizators valdības darbā, neatkarīgi no tā, vai tā ir bijusi Kalvīša vai Repšes, vai kāda valdība. Nekad nav bijis tādu milzīgu uzbrukumu un ministru demisiju pieprasījumu kā tagad. Mēs tomēr vairāk vai mazāk esam darbarūķi, uz kuriem var paļauties.
Nav tā, ka novadi paliek arvien tukšāki un jūsu vēlētāju mazāk?
Paskatījos savus politiskos reitingus un to, kas tad mūsu vēlētāju sastāda. Man bija pārsteigums, ka es esmu pozitīvi vērtēts kategorijā 35-45 un 18-25 gadi. Tad, kad, protams, nāk budžeta jautājumi, tad mainās un kāpj tieši pensionāru atbalsts, jo tur ir aktuāls jautājums par pensijām. Var teikt, ka mani vēlētāji pozitīvi vērtē gan no latviešu, gan krievvalodīgo puses. Tā ka vēlētājs nav tik precīzi iezīmēts kā tīrais latvietis. Tomēr stabilais elektorāts vēlas, lai tu ieņem stingri nacionālu pozīciju.
Jūs sevi definējat kā stingri nacionālu, konservatīvu partiju?
Jā, bet nevis ar uzbrūkošu naidu, bet arī ar tolerantu attieksmi pret cittautiešiem.