Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieks Alvis Vilks uzskata, ka nodokļa noteikšana par dienesta auto izmantošanu ir formāls risinājums, kas neatrisina pretrunas likumos un arī to, cik daudz amatpersonas var izmantot dienesta auto. Faktiski KNAB ieskatā, uzliekot nodokli dienesta auto izmantošanai, valdība tikai legalizējusi prettiesisku darbību. Neformāli tas tiek salīdzināts ar to, ka nākamais solis varētu būt, piemēram, nodokļa uzlikšana kukuļiem.
Šis risinājums ir pagaidu variants, lai amatpersonas maksātu nodokli par dienesta auto izmantošanu. Paredzams, ka līdz 1.maijam tiks sagatavoti grozījumi likumā par valsts un pašvaldību mantas izšķērdēšanu, kā arī sagatavota kārtība, kādā amatpersonas var izmantot valsts mantu, tajā skaitā telefonu, portatīvo datoru u.tml. Paredzams, ka šī kārtība noteiks, kādi gadījumi ir dienesta vajadzības un kas savukārt ir ārpus ar darbu saistīto izdevumu loka, par ko amatpersonām, ja tās izmanto valsts mantu, būtu arī attiecīgi jāmaksā.
Pēc pašreizējiem aprēķiniem, piemēram, ministriem, par dienesta auto izmantošanu braukšanai uz mājām un atpakaļ mēnesī jāmaksā 22,86 lati, kas ir pat mazāk, nekā maksā tramvaja mēnešbiļete Rīgā. Turklāt ir amatpersonas gan valdībā, gan valsts pārvaldē, kuras nedzīvo Rīgā un ar dienesta auto veic tālākus braucienus uz mājām un atpakaļ, degvielas izdevumos vien iztērējot vairāk, nekā samaksā nodoklī. Papildus tam valsts apmaksā arī šoferu darbu un citus izdevumus, kas saistīti ar amatpersonu vešanu uz mājām.
Pēc KNAB atzītā izriet, ka, piemēram, rietumvalstīs amatpersonu, tajā skaitā ministru, braukšana uz mājām ar dienesta auto ir papildu labums, par ko no sava maka maksā amatpersona pēc tarifa, kas ir ļoti tuvs taksometru pakalpojumu izmaksām, netiek vienīgi ierēķināta pārvadātāju peļņa. Pēc KNAB norādītā, šādi arī Latvijā vajadzētu uztvert dienesta auto izmantošanu privātām vajadzībām.