Mira par brīvību
Klātesot Francijas prezidentam Fransuā Olandam, valsts policijas vadība vakar sēru ceremonijā izrādīja godu trīs likumsargiem, kuri zaudēja dzīvību no teroristu raidītajām lodēm pagājušajā nedēļā notikušajos uzbrukumos.
Policijas centrālās ēkas pagalmā bija novietoti trīs zārki, kurus klāja Francijas sarkanbaltzilais karogs. Šķirstos gulēja Ahmeds Merabē un Franks Brinsolaro, kurus nogalināja brāļi Šerifs un Saīds Kuaši uzbrukumā satīras izdevuma Charlie Hebdo redakcijai 7. janvārī, un Klarisa Žana-Filipa, kuru 8. janvārī pie ebreju skolas Parīzē nošāva islāma ekstrēmists Amedī Kulibalī, kurš dienu vēlāk sarīkoja asiņainu uzbrukumu košera lielveikalam.
«Viņi mira, drosmīgi un godīgi pildot savu pienākumu,» emocionālā uzrunā sacīja F. Olands. «Viņi mira, lai mēs varētu dzīvot brīvībā.»
Prezidents uzsvēra, ka nogalinātie policisti bija spoguļattēls Francijas daudzveidībai. K. Žana-Filipa bija melnādainā, A. Merabē - musulmanis, bet F. Brinsolaro - baltais. «Viņi bija trīs Francijas sejas. Tiem, kuri viņus nogalināja, bija tikai viena seja - naida seja,» F. Olandu citē britu izdevums The Daily Telegraph. Nogalinātajiem likumsargiem pēc nāves piešķirts Francijas augstākais apbalvojums - Goda leģiona ordenis.
Vienlaikus ar ceremoniju Parīzē Izraēlas pilsētā Jeruzalemē simtiem cilvēku pēdējā gaitā izvadīja četrus vīriešus, kuri zaudēja dzīvību A. Kulibalī sarīkotajā uzbrukumā Parīzes ebreju iecienītam pārtikas veikalam pagājušajā piektdienā.
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu, uzrunājot sanākušos, sacīja, ka nelaiķus nogalināja tikai tāpēc, ka viņi bija ebreji. Politiķis aicināja rietumvalstu līderus ar lielāku sparu cīnīties pret radikālo islāmu. «Viņi nav tikai ebreju, bet visas cilvēces ienaidnieki,» B. Netanjahu atreferē The Jerusalem Post. «Ir pienācis laiks apvienoties visiem civilizētās pasaules līderiem un iznīdēt šos mūsu vidū dzīvojošos ienaidniekus.»
Valstī meklētākā sieviete
Pēc pagājušās nedēļas uzbrukumiem Francijā iedarbināts augstākais terorisma trauksmes līmenis. Saistībā ar to visā valstī izvieto 10 500 karavīru un papildu 8000 policistu, kuri apsargās tādus iespējamos uzbrukumu mērķus kā reliģiskās celtnes, valdības iestādes, atomelektrostacijas un tūristu iecienītus objektus, piemēram, Eifeļa torni Parīzē. Tik liels aktīvā dienesta karavīru skaits Francijas teritorijā nav mobilizēts kopš Otrā pasaules kara.
Francijas premjerministrs Manuels Valss izteicies, ka «draudi pastāv joprojām», jo nogalinātajiem uzbrucējiem varētu būt līdzzinātāji. «Mēs darām visu iespējamo, lai likvidētu iespējamu [teroristu] tīklu, jo nav šaubu, ka bija līdzdalībnieki,» viņš sacīja telekanālam CNN. «Es neticu uzskatam, ka uzbrukumus pastrādāja vientuļie vilki.»
Ziņu aģentūra Associated Press, atsaucoties uz avotiem Francijas policijā, vēstīja, ka brīvībā varētu atrasties vismaz seši brāļu Kuaši un A. Kulibalī sabiedrotie. No tiem vienīgā zināmā ir Francijas pilsone Hajata Bumedjēna, kura ir pasludināta par «valstī visvairāk meklēto sievieti».
Tiek uzskatīts, ka 26 gadus vecā sieviete, kura bija A. Kulibalī dzīvesbiedre, 2. janvārī aizlidojusi uz Turciju, no kurienes varētu būt devusies uz Sīriju, kur bāzējas džihādistu kustība Islāma valsts. Neraugoties uz to, ka H. Bumedjēna neatradās Parīzē, kad tur notika terora akti, viņa varētu sniegt vērtīgu informāciju par gatavošanos uzbrukumiem.
Ar Muhamedu uz vāka
Par spīti tam, ka Charlie Hebdo redakcija pagājušajā trešdienā zaudēja astoņus darbiniekus, tajā skaitā galveno redaktoru un četrus vadošos karikatūristus, šodien būs nopērkams izdevuma jaunākais numurs, kas tiks izdots trīs miljonos eksemplāru.
Ievērojot Charlie Hebdo labākās tradīcijas, uz svaigākā numura vāka attēlots izdevuma jau agrāk kariķētais musulmaņu pravietis Muhameds, kurš tur rokās pašlaik populāro lozungu «Je suis Charlie» («Es esmu Šarlī»), bet virs viņa ir uzraksts «Viss ir piedots».
Izdevuma redakcija otrdien informēja, ka jaunākais Charlie Hebdo numurs būs nopērkams divas nedēļas un tas tikšot tulkots arī angļu, spāņu un arābu valodā, lai sasniegtu pēc iespējas plašāku auditoriju.
ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija atzinusi savu kļūdu, neaizsūtot kādu no valsts augstākajām amatpersonām uz svētdien Parīzē notikušo solidaritātes gājienu, kurā līdzās pusotram miljonam demonstrantu piedalījās 40 pasaules valstu līderi. Vašingtona gājienam bija deleģējusi vēstnieci Francijā Džeinu Hārtliju.
Baltais nams izpelnījies gan ASV, gan ārvalstu mediju kritiku, jo ne pašam B. Obamam, ne viceprezidentam Džozefam Baidenam svētdien nebija ieplānoti darba pasākumi. Nezināmu iemeslu dēļ gājienā nepiedalījās arī svētdien Parīzē esošais ASV ģenerālprokurors Ēriks Holders. Valsts sekretārs Džons Kerijs, kurš svētdien atradās Indijā, Parīzē ieradīsies ceturtdien.