Tieši šogad tas ir sevišķi unikāls, tādēļ ka tas ir 2013. gada 1. septembris. Otra tāda nav bijis un, jādomā, arī nebūs. Jo pirms tam bija 2012., bet nākamais būs 2014. gads. Tādēļ visiem ir jāapzinās šis vienreizējais brīdis.
Tas nav nekāds sviests. Tas ir viens no augstāko personu PAREIZAJIEM VIEDOKĻIEM Zinību dienas sveicinājumā. Jau PSRS laikos katrs 1. septembris bija nenormāli unikāls ar nupat kā notikušu vai tūlīt gaidāmu komunistu kongresu.
Savādā veidā, radikāli mainoties situācijai Latvijā, ņemšanās ap visneparastāko 1. septembri turpinājās. Klāt nāca otrs PAREIZAIS VIEDOKLIS - esiet PACIETĪGI.
Daži fakti.
Premjers Andris Bērziņš 2000. gada 1. septembrī, protams, norāda, ka datums ir unikāls ar to, ka notiek jaunajā gadu tūkstotī. Ne tik unikāls ir teikums, ka skolotāju darbs «ne vienmēr ir līdz galam novērtēts». Par godu minētajam kungam jāsaka - netiek arī solīts, kad un vai vispār to darbu novērtēs. Tā vietā novēlēta izturība un pacietība.
Premjers Einars Repše 2003. gadā atkal sēž tai pašā kumeļā. 1. septembris nu esot vienreizēji unikāls. Otra tāda nav un tik drīz arī nebūs. Mēs balsosim par Eirosavienību.
Solidārs ar mentāli atšķirīgo Bērziņu Repšes kungs ir arī aicinājumos būt pacietīgiem un izturīgiem. Par tādu merkantilu lietu kā nauda, saprotams, svētku reizē nav jārunā.
Sev neierasti vienu no visīsākajiem apsveikumiem Zinību dienā 2008. gadā izsūta Ivars Godmanis. Tas būtībā sastāv no diviem teikumiem. Arvien vēl aicina uz pacietību. Par naudu nerunā.
2009. gads. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, protams, saskata, ka unikāls un neatkārtojams ir tieši šis 1. septembris. Ir jau arī. Pa ilgiem gadiem beidzot pedagogu algas griež nost. Premjers gan paciesties neaicina, bet ieteic sevi pilnveidot. Gan tos, kuri skolās paliks, gan tos, kuri «izmantos valsts doto iespēju»…
2013. gada 1. septembrī konsultants gan neatrod tiešu norādi, ka šis datums ir visneparastākais kopš Ādama un Ievas. Bet tas jau nemaz nav īpaši jānorāda. Nekad nav bijis tā, ka vienlaicīgi premjerministrs informē, ka pedagogiem atalgojumu palielinās, bet izglītības ministrs tūlīt un turpat sauc, ka nepalielinās vis.
Bet ko valsts Pirmā persona? Acīmredzot ir lietas, kuras tiešām nenoveco. 2011., 2012. un arī 2013. gadā prezidents Andris Bērziņš aicina tieši to pašu, ko viņa dubultnieks divtūkstošajā. Ko? Uzminēt nav grūti - IZTURĪBU un PACIETĪBU.
Tiesa, 2011. gadā prezidents arī noskalda, ka viņa mērķis - panākt, ka jaunieši 18 gados ir pabeiguši vidusskolu. Vēlākos pirmajos septembros jautājums latviskā pieticībā nav «promotēts».
Kuram no amata vīriem otrās neatkarības laikā ir bijis visgarākais Zinību dienas apsveikums?
Nu, protams, Robertam Ķīlim. Pirms gada. Skaidrs, ka nekādu pacietību eksministrs ne sola, ne prasa. Bet kas tik viss tur nebūs - vaučeri, autonomija, nauda, līdzdalība, planšetdatori utt., utjpr. Kaut kas tāds tiešām nekad nav bijis.
Gandrīz nekad.
Ir viens daiļdarbs, kur zīmēta līdzīga aina. Tātad - kam pieder šie vārdi.
«Groks esot jau atvests krokodiļu pūšļos gatavs ar Nīlupes zirgiem līdz kaligrāfijai. Tad būšot vēl roņu taukos sālītas siļķes Sibīrijas bleķa mucās, paradīzes sīpoli, ukraiņu vēršu aknas, kavijara zivju ikri, vienradžu smadzenes, lašu nieri, Kronštates šampanietis, dāņu zemes kartupeļi, presēti Pēterburgas gurķi, klapēti Vāczemes cūku cepeši, kantaini papirosi, līki cigāri.»
Pareizās atbildes autorus redakcijā gaidīšot pārsteigums.
Tikai esiet pacietīgi.
* ļoti neatkarīgs konsultants