Valdības deklarācijā koalīcijas partijas apņēmās mazināt riskus uzņēmējdarbībai, precizējot maksātnespējas jomas regulējumu, pilnveidojot maksātnespējas uzraudzības sistēmu, kā arī stiprinot kreditoru aizsardzību. Daļēji šie risinājumi ir piedāvāti pamatnostādnēs, kā arī Tieslietu ministrijas priekšlikumos, kas iesniegti Saeimā jau atvērtajā Maksātnespējas likumā. Par to valdības komitejas sēdē šonedēļ informēja Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina.
Taču Ārvalstu investoru padome sagaida tūlītēju valdības rīcību, paziņojot, ka pārtrauc sadarbību ar valdību, ko komitejas sēdē uzsvēra ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība). Viņaprāt, ir svarīgi panākt dialoga atjaunošanu ar ārvalstu investoriem. Vēstulē valdībai Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns 10. augustā norāda, ka viens no galvenajiem ļaunprātīga maksātnespējas procesa izmantošanas iemesliem ir valsts institūciju nespēja reaģēt uz procesā iesaistīto personu prettiesisku rīcību. Padomes pārstāvji ir piedalījušies sanāksmēs, bet tad secinājuši, ka šajā ārkārtas situācijā noteikti neatbilstoši ilgi pamatnostādņu ieviešanas termiņi un «tās nerisina šā brīža problēmas». L. Medina izteica nožēlu, jo pamatnostādnēs esot iekļauti arī investoru padomes priekšlikumi.
Piemērot esošo likumu
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēža biedrei Inesei Lībiņai-Egnerei (Vienotība) arī nav saprotams, kāpēc jātērē laiks un jāraksta nozares pamatnostādnes, lai pievilktu ķeksīti. Viņa Dienai atzina, ka uzņēmēji gaida rīcību šodienas situācijā, kad strauji ir nepieciešams atjaunot investoru uzticību Latvijai, parādot, ka maksātnespējas procesā tiek nodrošināts tiesiskums. Viņa atgādināja, ka jau ilgāku laiku bez vadības ir Maksātnespējas administrācija, kurai saskaņā ar ministrijas piedāvājumu no nākamā gada būtu jāpārņem maksātnespējas administratoru sertifikācija, ko tagad veic nozares asociācija. Pirmais konkurss uz administrācijas direktora amatu beidzās bez rezultāta. Tagad Valsts kanceleja izsludinājusi atkārtotu konkursu.
Lai pievērstu uzmanību situācijai šajā jomā, jūnija sākumā Saeimā notika augsta līmeņa konference, kurā tika konstatēts, ka jau esošais regulējums netiek pienācīgi piemērots un maksātnespējas sistēma Latvijā tiek masveidā izmantota negodprātīgi, uz ko norādīja Ārvalstu investoru padome. Tā kopā ar Deloitte Latvia un ZAB Deloitte Legal ir veikusi pētījumu, analizējot uzņēmum maksātnespējas lietas, un secinājusi, ka maksātnespējas procesa ļaunprātīgas izmantošanas dēļ Latvijas tautsaimniecībai sešu gadu laikā ir nodarīti zaudējumi par 665 miljoniem eiro.
Palielināt kreditoru lomu
Saeimas Juridiskajā komisijā jau atrodas parlamentā konceptuāli atbalstītie grozījumi Maksātnespējas likumā, kas mantoti no iepriekšējās Saeimas. Atgriežoties no vasaras brīvdienām, deputātiem būs jāsāk izskatīt ap 180 vasarā iesniegtajiem priekšlikumiem. To vidū ir arī ierosinājums valstij no nākamā gada 1. janvāra atjaunot tiesības veikt maksātnespējas administratoru sertifikāciju, ko tā jau darīja līdz 2010. gadā veiktajām izmaiņām regulējumā. Maksātnespējas administrācijai šī pienākuma izpildei ir piešķirti 480 000 eiro. Tas dos iespēju arī palielināt darbinieku algas. Taču likuma grozījumi vēl divos lasījumos jāpieņem Saeimā.
Līdz nākamā gada jūnijam ministrijai ir jāsagatavo cits likums, kurā būs palielināta kreditoru loma tiesiskās aizsardzības procesā, lai sekmīgāk varētu glābt grūtībās nonākušus uzņēmumus. Tas daļēji saskan arī ar jūnijā notikušās konferences rekomendācijām. L. Medina skaidroja, ka administratoru ieceltu tiesa, taču kreditoriem būtu tiesības ieteikt savu administratoru, paplašinot šo personu loku, - kreditori varētu uzticēt šos pienākumus arī zvērinātiem advokātiem, zvērinātiem revidentiem un zvērinātiem tiesu izpildītājiem, kuriem tā nav pamatnodarbošanās.
Pret to iebilst Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija, kuras valdes priekšsēdis Olavs Cers komitejas sēdē atgādināja, ka maksātnespējas administratori atšķirībā no minētajiem ir valsts amatpersonas, uz kurām attiecas arī interešu konflikta ierobežojumi. O. Cers žurnālistiem teica, ka advokāti jau tagad ir administratori un šīs izmaiņas var izraisīt viņu izstāšanos, lai darītu to pašu, neesot amatpersonas statusā. Atbildot uz O. Cera bažām par šo nesertificēto administratoru uzraudzību, L. Medina skaidroja, ka visi būs pakļauti valsts uzraudzībai. Tāpat visiem būs jāapliecina savas zināsanas, kā arī jāatbild par pārkāpumiem. Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis, uzsverot šīs reformas nozīmību, pozitīvi vērtēja kreditoru iespējas izvēlēties sev uzticamus cilvēkus no plašāka profesiju spektra. Šīs izmaiņas paredzēts ieviest no 2018. gada.