Tomēr starp abiem politiķiem, kurus kā komandu amatiem virza Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK, netrūkst arī pretrunu. J. Bordāns atstāj piesardzīga politiķa iespaidu, kamēr A. Lūsis pauž gana radikālus uzskatus un labprāt uzņemas neoficiāla līdera lomu. Pretrunas ļoti tieši izpaužas arī attieksmē pret līdzšinējā valdības vadītāja Valda Dombrovska (Vienotība) darbu. Kamēr J. Bordāns to slavē, A. Lūsis nekautrējas premjera biroju kritizēt un pat vainot pārmērīgā izdabāšanā ārzemniekiem.
Domājoša cilvēka acis
J. Bordāns, par kura apstiprināšanu tieslietu ministra amatā demisionējušā Gaida Bērziņa vietā Saeima šodien balso speciāli sasauktā ārkārtas sēdē, sarunas laikā atstāj piesardzīga politiķa iespaidu, kurš, atbildot uz jautājumiem, kas skar VL-TB/LNNK ideoloģiski svarīgas tēmas, tajās iedziļinās un aplūko arī pretējās puses argumentus, tomēr cenšas izvairīties no pārāk konkrētas savas pozīcijas definēšanas.
Par politikas jaunpienācēju viņu saukt nevar, jo J. Bordāns kā Latvijas ceļa (LC) deputāts ar tā saukto mīksto mandātu gadu strādājis jau 5. Saeimā. «Viņš bija ļoti precīzs, kluss, neatceros, ka viņš kādreiz karikatūriskā veidā būtu izpaudies no Saeimas tribīnes. Kolēģis, ar kuru saskatoties tu redzi domājoša cilvēka acis un vienmēr vari apspriesties, nesaņemot pretī iecirtīgu vai neiecietīgu viedokli,» tagad bijušo kolēģi Saeimas Juridiskajā komisijā atceras tālaika LC deputāte Kristiāna Lībane (tagad Lībane-Šķēle).
Līdzīgas rakstura īpašības topošajam priekšniekam piedēvē arī daži kolēģi Tieslietu ministrijā, kuri gan tās interpretē negatīvi. «Viņš ir ļoti nosvērts un draudzīgs, bet reizēm liekas pārāk piesardzīgs, atstāj par sevi nepārliecinošu iespaidu,» teica kāda ministrijas darbiniece, kura vēlējās palikt anonīma.
Malā nesēdēs
Savukārt A. Lūsis atstāj ļoti pašpārliecināta cilvēka iespaidu, kurš savu ideoloģisko pārliecību pauž tieši, radot sajūtu, ka tā ir visai radikāli konservatīva.
A. Lūsis politikā ienācis samērā nesen - 2008. gada nogalē, pievienojoties Visu Latvijai!. Kopš tā laika viņš kļuvis par vienu no VL-TB/LNNK līderiem - darbojas partiju apvienības valdē un, pēc mediju ziņām, aktīvi iesaistījies arī pēcvēlēšanu koalīcijas veidošanas sarunās.
«Viņš ir godprātīgs augstas klases profesionālis. Pašpietiekams cilvēks, kuram nav īpašas vajadzības būt vadošā amatā, lai ietekmētu procesus, jo viņa viedoklī tāpat ieklausās,» A. Lūsi raksturoja VL-TB/LNNK Saeimas deputāts Imants Parādnieks, kuru topošais TM parlamentārais sekretārs min kā pirmo vislatviešu politiķi, ar kuru iepazinies.
Savukārt kāds paziņa no juristu aprindām A. Lūsi raksturoja kā «odiozu cilvēku», kurš «prot sakārtot lietas». «Klusais malā sēdētājs noteikti nebūs,» viņš teica.
Visas kārtis Lūsim
Jautāts, kurš no viņiem abiem līdz šim bijis politiski ietekmīgāks, J. Bordāns bez minstināšanās atzīst: «Domāju, ka Lūša kungs. Viņš ir bijis tur [Nacionālajā apvienībā] no paša sākuma, bet es pat neesmu partijas biedrs, kamēr viņš ir partijas valdē, tā ka viņam visas kārtis rokās.» Abi politiķi atzīst, ka viens otru personīgi īpaši labi nepazīst, bet uzsver, ka viņiem esot koleģiāli labas attiecības.
No viņu lietotās retorikas noprotams, ka A. Lūša pozīcija ideoloģiskajos jautājumos ir stipri radikālāka nekā J. Bordānam. Piemēram, runājot par abortu ierobežošanu, ko pēdējā laikā Saeimā cenšas aktualizēt I. Parādnieks, J. Bordāns atzīst, ka «uz to skatos mazāk radikāli». «Piekrītu filozofiskajai nostājai, ka sabiedrībā ir jāmaina attieksme pret šo jautājumu, jo aborts nav kontracepcijas līdzeklis, bet es kā tiesību zinātnes praktiķis esmu saskāries ar to, ka daudz efektīvāka par aizliegumu vai ierobežojumiem ir izglītošana,» viņš skaidro.
Savukārt A. Lūsis atzīst, ka «mana pozīcija abortu ziņā ir nedaudz radikālāka nekā I. Parādniekam». Viņš uzskata, ka, jo tuvāk valsts būtu abortu pilnīgai aizliegšanai, jo labāk. «Ja iedomājamies nogriezni no «viss ir atļauts» līdz «viss ir aizliegts», tad jebkura stadija šajā nogrieznī, kas virzās no pilnīgas atļautības uz aizliegumu, patiesībā ir milzīgs ieguvums. Manuprāt, svarīgi ir valstij demonstrēt savu ideoloģiju šajā jautājumā - labāk būtu pateikt, ka aborti ir aizliegti, bet ir vesela kaudze izņēmumu, nevis pateikt, ka aborti ir atļauti, bet tikai pie virknes nosacījumu, pat ja realitātē tāda kārtība iznāk stingrāka nekā aizliegums ar izņēmumiem,» prāto A. Lūsis.
Sliktais labais premjers
Šādas atšķirības gan, pēc pašu politiķu teiktā, viņu starpā neesot lielas un sadarboties netraucēšot. Tomēr vēl izteiktāka nesakritība parādās viņu attieksmē pret līdzšinējo valdības darbu. J. Bordāns, kurš, vēl būdams Vienotības biedrs, bija premjera V. Dombrovska parlamentārais sekretārs, līdzšinējo valdības darbu vērtē ļoti atzinīgi. «Premjers Valdis Dombrovskis, manuprāt, ir ļoti cienījami vadījis valdību vairākus gadus,» viņš nesen teica intervijā Dienai.
Savukārt A. Lūsis, pret kura kandidatūru uz ļoti ienesīgo maksātnespējīgās Latvijas krājbankas administratora amatu pagājušā gada nogalē iestājās premjers, uz V. Dombrovska biroja darba kritizēšanu nav lieki skubināms. «Man, godīgi sakot, grūti saprast, kāda ir Vienotības ideoloģija kā tāda, bet, spriežot pēc tām darbībām, kas notiek, tā nav vērsta uz nacionālo interešu nostiprināšanu,» viņš apgalvo, norādīdams, ka, viņaprāt, gadījumos, kad bijis jāizvēlas starp Latvijas pilsoni un ārvalstnieku, premjera birojs konsekventi rīkojies par labu ārvalstniekiem. «Manā uztverē ir jābūt pilnīgi savādāk. Ja konkursā piedalās pilsonis un kaut vai draudzīgās ES valsts pilsonis vai nepilsonis, pirmajā vietā mums ir jābūt tam, kas ir mūsu pilsonis. Tikai pēc tam nāk tas, ka viņš ir godīgs, negodīgs, labs slikts, maksā nodokļus, nemaksā nodokļus,» uzskata A. Lūsis.
Premjera birojā gan Dienai uz šādu kritiku atbildēja, ka «Vienotība uzskata, ka godīga starptautiska konkurence ir Latvijas nacionālajās interesēs» un «uzņēmēju vai kādas citas grupas diskriminācija pēc nacionālā principa vai kādas citas pazīmes ir pretrunā ar demokrātijas pamatvērtībām un Latvijas Satversmi».