Kultūras ministrija (KM) pauda viedokli, ka saules paneļu ideja būtu atbalstāma no atjaunojamo resursu izmantošanas un vides ieguvumu viedokļa, tomēr konkrētajā gadījumā jāņem vērā projekta izmaksas. Iecere palielinātu LNB projekta finansējuma deficītu par 1,18 miljoniem, un «šajos ekonomiskajos apstākļos saules paneļi nav prioritāte LNB funkciju nodrošināšanā», uzsver ministrijā.
«Sākotnēji Gunārs un mēs, arhitekti, bijām par saules paneļu izvietošanu ar noteikumu, ka tiem ir jābūt pielāgotiem jumtam. Bet, uzzinot izmaksas, domājam, ka var atrast labāku risinājumu. Bažas radīja - ja paneļi ir iestrādāti jumtā, tehnoloģijām attīstoties, tos ir sarežģītāk nomainīt,» arhitekts Mārcis Mežulis skaidro savu un ēkas arhitekta Gunāra Birkerta redzējumu. Kā ļoti reālu ieceri arhitekts minēja palīgēku pie galvenās būves, kur paneļi būtu izdevīgāki.
Kā norāda finanšu ministrs Andris Vilks (V), saules paneļu izvietošana uz galvenās būves ir ārkārtīgi dārgs priekšlikums, un izteica konceptuālu atbalstu idejai par paneļiem uz blakus ēkas. Šāds ieguldījums varētu būt lētāks, savukārt efekts identisks tam, kādu varētu sasniegt nupat noraidītā iecere, pie šādas pārliecības nonācis A. Vilks pēc konsultācijas ar speciālistiem. Konkrētas izmaksas pašlaik vēl nav zināmas, informēja Finanšu ministrijā.
Sabiedrības par atklātību Delna direktors Kristaps Petermanis atzīst, ka nav racionālu argumentu par labu konkrētam saules paneļu piedāvājumam uz galvenās LNB ēkas, jo izmaksas ir ļoti augstas - salīdzinot ar parastajiem paneļiem, tās ir sešas reizes lielākas (paneļi speciāli jāizgatavo, pielāgojot jumtam). Viņš arī piebilst, ka būtisks aspekts ir līgums ar būvnieku, kas paredz - ja pasūtītājs veic izmaiņas projektā, saskaņā ar noslēgto līgumu nav iespējams izvairīties no būvnieka virsizdevumiem un peļņas daļas. Šāds nosacījums neattiecas uz palīgēku.
KM atzīst - saules paneļu iecerē ir ieguldīts darbs un enerģija, taču patlaban vēl nav skaidrs, cik lielas izmaksas tās ir. Arī projekta būvdarbu izpildītāja Nacionālās būvkompāniju apvienības pārstāvis Māris Saukāns min, ka, izstrādājot priekšlikumu, bija papildu izmaksas, taču konkrētu summu nosaukt nevarēja. Lūgts komentēt uzraudzības padomes lēmumu, būvnieks tikai sacīja: «Tas ir pasūtītāja lēmums, un mūsu uzdevums ir to izpildīt.»
Latvijas Arhitektu savienības priekšsēdētājs Andris Kronbergs iepriekš izteica atbalstu iecerei un arī pašlaik nemaina viedokli. Viņš uzskata, ka tā ir liela ideja. Attiecībā uz augstajām izmaksām A. Kronbergs norāda: «Daudz kas neatmaksājas, māksla vispār neatmaksājas.» Tai pašā laikā viņš piekrīt - jāņem vērā realitāte.