Programma apturēta saistībā ar grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas paredz «nolikto atslēgu» principa piemērošanu maksātnespējas gadījumā. Lielākā daļa Dienas aptaujāto ekspertu uzskata, ka minētie grozījumi nav nākuši par labu Latvijas sabiedrībai, jo nobremzējuši kreditēšanu, radot teju nepārvaramus šķēršļus jaunām ģimenēm tikt pie sava mājokļa. Valsts prezidents Andris Bērziņš par «nolikto atslēgu» principu intervijā Dienai pauda, ka ar šādu lēmumu «sagrauta nākotne veselai paaudzei». Grozījumi stāsies spēkā ar 1. janvāri, taču vairāki politiķi jau izteikušies, ka tajos iespējami grozījumi.
Jākrāj astoņus gadus
«Nolikto atslēgu» princips paredz, ka maksātnespējīgā persona atdod bankai hipotēkā ņemto dzīvokli un ir brīva no hipotekārajām saistībām. Protestējot pret šiem grozījumiem, lielākās komercbankas - SEB, Swedbank, DNB - ir apturējušas darbību valsts galvojumu programmā. Bankas apgalvo, ka «nolikto atslēgu» piemērošanas gadījumā pirmo iemaksu līdzšinējo 20% apmērā no kredīta summas nāksies paaugstināt līdz pat 40%. Banku galvenā baža - hipotēkā ņemtā nekustamā īpašuma vērtības iespējamā pazemināšanās nākotnē. Tas nozīmē, ka klienta maksātnespējas gadījumā, kad viņš dzīvokli atdod bankai un atbrīvojas no saistībām, kredītiestāde var ciest zaudējumus, jo tai atdotais dzīvoklis, iespējams, zaudējis sākotnējo vērtību.
Parlamenta un banku pretimstāvēšanas dēļ lielākās cietējas ir jaunās ģimenes. Kā Dienai stāsta Kristīne Pulkstene, gadu vecā Renāra mamma, ģimene lika lielas cerības uz valsts galvojumu programmu un grasījās jau tai pieteikties, kad uzzināja, ka tā ir apturēta. «Mēs pašlaik dzīvojam īrētā dzīvoklī, taču gribētos savu īpašumu. To naudu, kuru maksājam par īri, varētu maksāt par savu dzīvokli. Esam noskatījuši dzīvokli par 40 000 eiro. Pie 20% pirmās iemaksas tā ir 8000 eiro. Ja valsts galvo 10%, tad 4000 eiro varam sakrāt. Savukārt tagad, kad galvojumu programma ir apturēta un bankas draud celt pirmo iemaksu līdz 40%, mums tai sakrāt ir pilnīgi neiespējami. 40 000 eiro vērtajam dzīvoklim 40% pirmā iemaksa būtu 16 000 eiro. Ja mēs varam atļauties ik mēnesi nolikt 200 eiro, tad pirmajai iemaksai mums jākrāj teju astoņus gadus,» skumji bilst Kristīne. Un tas ir tikai viens stāsts no daudziem.
Vienīgie Eiropā
Komercbankas šajā situācijā vaino deputātus, kas pieņēmuši nepārdomātos grozījumus. Jāatgādina, ka to galvenais autors un kaismīgākais aizstāvis bija neatkarīgais deputāts Klāvs Olšteins. Kā Dienai stāsta Ainars Balcers, Swedbank Privātpersonu finansēšanas daļas Hipotekāro kredītu un līzinga virziena vadītājs, «nolikto atslēgu» gadījumā bankas būs spiestas paaugstināt pirmo iemaksu, jo tām nav pārliecības, ka, pārdodot parādnieka dzīvokli, tām izdosies atgūt visu aizdoto naudas summu. «Jāsaprot, ka personas maksātnespējas gadījumā tai piederošo īpašumu maksātnespējas administrators pārdod izsolē par piespiedu pārdošanas cenu. Tā ir par 20-30% zemāka nekā cena brīvajā tigū.» Taujāts, vai tad banka negūs divkāršu peļņu, jo būs jau saņēmusi 40% no dzīvokļa vērtības, kā arī izsolē iegūto naudu, A. Balcers atbild noliedzoši. «Jebkurā gadījumā bankai nepienāksies vairāk, kā tā ir aizdevusi plus procenti. Ja izsolē iegūtā naudas summa būs lielāka par bankai pienākošos, tā paliks maksātnespējīgajai personai, kura to varēs izmantot, piemēram, citu parādu segšanai.» Bankas pārstāvis arī norāda, ka šāda «nolikto atslēgu» principa nav nevienā citā Eiropas valstī. Tas darbojas 11 ASV štatos, kur tad arī pirmā iemaksa ir šie 40%.
Skaidrojot hipotekārā kredīta būtību, DNB sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš uzsver: «Aizņemoties naudu, kredītņēmējs atbild par visu summu. Bankas un klienta attiecību kodols ir kredīta ņemšana, nevis mājokļa pirkšana. Kredīta ņēmēja saistības līdz ar to netiek nodzēstas arī tad, ja nopirktais mājoklis tiek pārdots un izrādās mazāk vērts par kredīta atlikumu. Tātad banka nodrošinās gan ar ķīlu, gan ar iespējamu prasību pret kredītņēmēja nākotnes ienākumiem. Pateicoties šādai dubultai drošībai, šādu procentu likmes var būt ļoti zemas, klientiem var būt iespēja iegādāties mājokli, kura nākotnes vērtība ir diezgan nenoteikta, ja viņš to vēlas, un šāda rīcība var būt racionāla. Pats svarīgākais, kas ikvienam jāapzinās, ka, notiekot riska izmaksu pārbīdīšanai starp aizdevēju un aizņēmēju, attiecīgi mainās arī pakalpojuma cena.» P. Strautiņš uzsver - ja vien par to nav notikusi speciāla vienošanās, bankai nav pienākuma klientam garantēt, ka viņam mājokļa pirkšana jebkurā gadījumā būs izdevīga investīcija.
Iespējams kompromiss
Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Mortens Hansens, lūgts vērtēt pieņemtos grozījumus un «nolikto atslēgu» principu, atzīst, ka valstij kopumā šis ir ļoti slikts laiks, lai bremzētu kreditēšanu, kas jau tā ir samērā vāja. «Tas ir jautājums par riska sadali starp aizdevēju un aizņēmēju. Jo aizdevējam tas ir augstāks, jo augstāki procenti. Vai tiešām tas ir tas, ko vēlas sabiedrība?» retoriski jautā profesors.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis uzsver, ka valsts galvojumu programmas tālākais liktenis ir politiķu rokās: «Ir iespējams valsts galvojuma slieksni paaugstināt līdz 40%, tikai tad jāsaprot, ka mēs varēsim palīdzēt daudz mazākam skaitam ģimeņu.» Programmas apsaimniekotāja Altum Programmu attīstības departamenta direktors Juris Cebulis stāsta, ka programmā pašlaik ir 311 000 eiro. Ja līdz gada beigām tie netiks iztērēti, tie tiks ieskaitīti Altum kapitālā un novirzīti citām programmām vai līdzšinējās programmas turpināšanai ar citiem nosacījumiem.
12. Saeimā ievēlētā deputāte Ilze Viņķele (Vienotība) teic, ka sava mandāta ietvaros noteikti rosinās deputātus veikt grozījumus likumā, lai valsts galvojuma programma varētu atsākties. «Mans piedāvājums būtu ļaut klientam izvēlēties, vai tas vēlas zemāku pirmo iemaksu un «nolikto atslēgu» principa nepiemērošanu vai augstu iemaksu un minētā principa piemērošanu. Šādu risinājumu par pareizu atzīst arī bankas un Ekonomikas ministrija.