Pirms pasaules čempionāta Siguldā - ko varam gaidīt no mūsu kamaniņu braucējiem?
Ko gaidīt? (Smejas.) Nu, neviens jau te nebrauc zaudēt, visi brauc uzvarēt. Un mēs arī!
Kas tieši būs uzvara? Vieta astoņniekā arī būs uzvara?
Nē, uzvara ir uzvara. Otrā vieta arī ir zaudējums.
Runājot par katru mūsu sportistu atsevišķi, kurš tiešām var tēmēt uz šo augstāko mērķi un kuram objektīvu iemeslu dēļ ir pieticīgāki uzdevumi?
Principā es ņemos tikai ar brāļiem, bet, protams, aptuveni zinu visu izlases dalībnieku situāciju. Rozītis šogad ir ļoti labs. Pagājušajā gadā bija junioros, bet tagad pie pieaugušajiem - tiešām ļoti labi startē.
Ātri aprada ar jauno līmeni?
Jā, parasti ir vajadzīgi kādi divi trīs gadi pārejas periodam, bet viņš jau šogad tiek galā. Redzēs, kā būs ar Ināru Kivlenieku. Pēdējā iespēja viņam. Vakar treniņš bija (saruna notika 5. februārī - I. P.), un viņš labi brauca. Arī Ināram ir visas cerības. Un par Dārznieku... es viņu par Eminemu saukāju (smejas). Viņš Vinterbergā saņēma tādu pamatīgu smadzeņu satricinājumu, kad nogāzās kopā ar Kristapu Mauriņu, bet nu jau viss ir kārtībā. Es uzskatu, ka viņš ir viens no perspektīvākajiem, kas mums ir. Atklāti sakot, arī Sočos treniņbraucienos bija ļoti labs. Un tagad tāda muļķīga trauma. Nu, meitenes praktiski ir... Praktiski nav. Elīza ļoti smagi sasita kāju Lillehammerē. Šonedēļ viņa vēl netrenēsies, nākamnedēļ varētu mēģināt.
Viņas dalība pasaules čempionātā pašlaik ir zem jautājuma?
Domāju, ka viņa piedalīsies. Spriedumu gan izteiks ārsti. Uz Sočiem viņa nebrauks un veseļosies, bet pasaules čempionātā ir jānobrauc sakostiem zobiem.
Jo tie ir maizes mači.
Principā - jā.
Un Ulla Zirne?
Ja viņa neuzlabos savu startu, ko nevar izdarīt pēkšņi pāris dienās, tad tur nekas nebūs. Viņa ir ļoti talantīga braucēja, var smuki izbraukt trasi, bet, ja nav starta, tas nelīdz. Ragava var būt jebkāda, ar to nepietiks. Tāpat kā [Mārtiņam] Rubenim - ja startā ir 25. vieta, tad apakšā var būt kaut vai raķete, bet augstāk par vietu pirmajā desmitniekā netiks.
Vācieši dominēs arī šeit?
(Nopūšas.) Domāju, ka jā. To galvenokārt runāju par divniekiem, ko pārzinu labāk. Es uzskatu, ka braukšanas ziņā Šici ir daudz pārāki par viņiem, tīrāk izbrauc trasi. Savukārt, runājot par tehniku, ir diametrāli pretēji - viņi ir tālu priekšā mums.
Mazliet provokatīvs jautājums, un tomēr - kāpēc bobslejā un skeletonā mūsu sportisti tehnikas ziņā tur līdzi un pat pārspēj vāciešus?
Tur jau ir citādi. Pirmkārt, viņiem visiem ir vienāds slieču materiāls. Pirms sezonas izdala slieču materiālu, nozīmogo to, un pēc tam katrs ar to var darīt, kā uzskata par vajadzīgu. Principā viņiem viss ir vienāds. Kamaniņās katrs brauc ar to, ko atrod. Saprotams, ka šādā situācijā vāciešiem ir milzīgas priekšrocības. Otrs aspekts - bobslejā strādā vesels tehniskais centrs, savukārt mēs esam vingrotāju institūta beidzēji (smejas). Inženieru mums nav. Bobslejā tādi ir, skeletonā Dainis Dukurs ir inženieris, kurš to tehniku pārzina. Es to nevaru izdarīt. Varu uztrenēt fizisko gatavību un braukšanu. Tehnikas ziņā - zinu, ko man vajag, bet nezinu, kā lai to izdara. Ir jau sāpīgi noskatīties, kā vācieši ar tādām kļūdām Lillehammerē uzstādīja trases rekordu. Ja brāļi šādi nobrauktu, būtu otrajā desmitā...
Kāpēc nesadarbojaties ar zinātniekiem?
Ir jau mēģināts. Kamēr dabū Eiropas naudu, kamēr vēl kaut ko dabū. Mums pašiem tādas naudas nav. Baumu līmenī dzirdēju, ka Vācijai uz sezonu ir pieci miljoni. Mums varētu būt ap 150 tūkstošiem.
Kādas ir Siguldas trases īpatnības, kas var nospēlēt mums par labu vai sliktu?
Grūti pateikt. Viss jau atkarīgs no tā, kā trase sagatavota. Šoreiz laikam nevaram cerēt uz vāciešu kļūdām, jo trase ir sagatavota izcili perfekti. Reti, kad tā ir bijis.
Varbūt vajadzēja sagatavot sliktāk?
Nē, tas nebūtu sportiski. Paldies Dainim [Dukuram] un brigādei!
Atklājiet noslēpumu! Kā tas nākas, ka nozīmīgākajās sacensībās Šici gandrīz vienmēr «izšauj»?
Kā saka viņu tēvs, nevar visu laiku staigāt ar baltu kreklu un šlipsi (smejas).
Bet ja nopietni?
Tā arī ir! Mēs nevaram atļauties plānot treniņprocesu, lai visu laiku būtu optimālā gatavībā. Mums visu laiku jāizvēlas konkrēts mērķis. Pirms šīs sezonas nolēmām tēmēt uz Pasaules kausa kopvērtējuma trijnieku. Un - pasaules čempionātu Siguldā.
Arī trijniekā?
(Viltīgi smaidot.) Domājam jau par uzvaru.
Kāpēc šosezon PK kopvērtējumā ir tāds kāpums?
Galvenais ir stabilitāte.
Kāpēc tā parādījās tikai šosezon?
Ar pieredzi. Uzvarām mazliet pietrūkst tehnikas konkurētspējas. Pirms olimpiādes meklējām kamanas, ar kurām braukt Sočos. Lai saprastu, cik labi vai slikti iet kamanas, viss jāpārbauda sacensībās...
Kāpēc ne treniņos?
Neviens tajos neko nepārbaudīs. Cits brauc ar vecu kombinezonu, cits ar melnajām treniņčībām, startu uz pilnu neviens nerauj - tikai sacensībās. Treniņu rezultāti nekad nebūs objektīvs rādītājs. Principā divu gadu laikā tās ragavas tika saprastas.
Šogad brauc ar tām pašām?
Jā. Pēc gada vai pusotra pāriesim uz ragavām Korejas spēlēm.
Ziemas olimpiskās ragavas nav jātaisa vasaras spēļu laikā?
Idejas jau ir. Jāmeklē nauda.
Kādas ir savas trases priekšrocības?
Tādu nav. Cik gan mēs te braucam? Tikpat, cik visi pārējie. Visiem vadošajiem braucējiem trase ir diezgan labi pazīstama. Tie paši krievi te var justies kā mājas trasē. Itālijas kamaniņnieki šeit allaž startē labi. Nopietni konkurenti ir arī austrieši.
Vai tiešām nav nekādu iespējamo viltībiņu, ko likt lietā?
Mēs varam mēģināt darīt to, ko citās trasēs mēģina. Piemēram, divniekos - starta acīm jābūt 20 centimetriem. Tad tur tiek visādi mēģināts - lai viņas ir zemākas, lai kamana ātrāk iet pāri. Bet šeit... gribas, lai viss ir godīgi. Vāciešiem jau arī tā kamana ir konstruēta tā, ka mazliet ātrāk iet pāri.
Ja gribat uzvarēt, nevajag palīdzēt vāciešiem?
Nu, jā, ir tādi it kā sīkumiņi. Bet - ko gan tu panāksi? Atnāks vācu treneris, nobļausies, ka kaut kas nav riktīgi, un visi staigās uz pirkstgaliem (iesmejas).
Tā ir?
Citās trasēs - jā, bet šeit, domāju, nebūs nekādu problēmu un iebildumu no viņu puses. Salīdzinot ar citām trasēm.
Pēc Vankūveras spēlēm bija periods, kad mēģinājāt paiet prom no kamaniņu sporta.
Bija tāda lieta. Darbs pie kamanām galīgi nav veselīgs. Tur jau bija dažādi tie faktori...
Kas lika mainīt domas?
Brāļi! Viņi bija teju vienīgie, kam biju vajadzīgs. [Latvijas Kamaniņu sporta] federācijai, domāju, bija pilnīgi vienalga, vai es tur esmu. Brāļi atbrauca, aprunājāmies un vienojāmies, ka strādāsim Sočiem. Redzēs, kas būs pēc šī gada.
Vai tad uz Koreju vēl nav notēmēts?
Ir jau! Es gan ik pa brīdim rādu, ka viss man jau ir līdz kaklam. Bet šie neļauj, saka - tu mums apsolīji zeltu Korejā!
Ej nu ej?! Tiešām apsolījāt?
Nu, jā, kā lai nesola? Ja reiz tic tam, tad arī viss pakārtojas. Atliek vien noticēt un darboties.
Kādas ir Latvijas izlases izredzes Siguldā stafetes sacensībās?
(Iesmejas.) Ja Elīza brauks, tad ir.
Un ja ne?
Tad nav. Pirmā startē sieviete, un starts ir jānorauj labi. Ja ne, tad ar to arī visa cīņa beidzas. Starp citu, arī otrs divnieks [Oskars Gudramovičs/Pēteris Kalniņš] šeit ir ļoti spēcīgs un var sarūpēt pārsteigumu.
Tas ir individuālajā disciplīnā, ne jau stafetē?!
Stafetē brauks tobrīd labākais divnieks. Kā kuru reizi treneri uz to paskatās. Jebkurā gadījumā vēlos izcelt, ka tas ir ļoti labi - divas spēkos līdzvērtīgas ekipāžas. Var salīdzināt abu rezultātus, saprast, kuram labāk slīd. Var paeksperimentēt ar kādu smēri. Ja viens ir galīgi vājš, otrs - galvas tiesu pārāks, neko nesalīdzināsi. Vienīgais, ka citās trasēs viņiem nav stabilitātes.
Tad jau viņu gadījumā mājas trases priekšrocības tomēr ir?!
Jā, viņiem tādas patiešām šeit ir. Brāļi Šici jau stabili brauc visur.
Kāds ir skats uz Latvijas kamaniņu sporta nākamo paaudzi?
Meitenēm ir Kendija Aparjoda. Tur visam vajadzētu būt kārtībā. Jaunekļiem arī - Kristers Aparjods. Tie ir sportisti, kuri var cīnīties par vietām pirmajā desmitā, ja viss būs kārtībā. Cik es zinu, viņiem ir normāla attieksme pret to. Māte viņus abus uzmana, turklāt viņai pašai ir pieredze, var palīdzēt ar braukšanu.
Uzreiz pēc pasaules čempionāta Šiciem būs jāturpina cīņa par PK kopvērtējuma pjedestālu. Kas izšķirs trešās vietas likteni?
Austriešiem [Pēteram Pencam/Georgam Fišleram] ir milzīga pieredze. Viņi kopā brauc 13 gadu. Kad brāļi Lingeri beidza karjeru, šis tas no tās tehnikas nonāca viņu rīcībā. Tā ka viņi ir arī ļoti ātri. Jā, ne tik ātri kā vācieši. Šici viņiem ātruma ziņā ir ļoti tuvu, bet kādu centu ātrāki tomēr ir austrieši. Tiesa, viņi pieļauj padaudz kļūdu. Pat apbrīnojami! Citreiz viņi, par spīti lielajai pieredzei, kļūdās startā. Vai kaut kur samērā vienkāršās trases daļās. Ņemot vērā, ka atlikuši posmi trasēs, kur Šiciem līdz šim klājies diezgan labi, domāju, ka trešo vietu izdosies nosargāt.