Pirms Parīzes samita uzmanību sev pievērsušas valstis, kuras ir visneaizsargātākās pret globālās sasilšanas radītajām klimata pārmaiņām. Šīs valstis biežāk saskaras ar postošām dabas stihijām, kas ne tikai laupa dzīvību tūkstošiem cilvēku, bet arī rada ievērojamus ekonomiskos zaudējumus.
Piesārņotāju intereses
Bonnas sanāksmē būs jāizveido «ceļa karte», kā valstis sadalīs atbildību par globālo sasilšanu izraisošo izmešu apmēra samazināšanu un kas par to maksās. Galvenā atbildība par to gulsies uz pasaulē lielākajām CO2 izmešu radītājām - attīstītajām valstīm un jaunattīstības valstīm, kuru ekonomika lielā mērā ir atkarīga no ražošanas. Tomēr to intereses var traucēt sasniegt iepriekš deklarētos mērķus, par kuriem vajadzētu vienoties Parīzes samitā, kas risināsies no 30. novembra līdz 11. decembrim.
Pēc tam kad 2009. gadā Kopenhāgenā notikusī ANO globālā klimata konference noslēdzās bez vienošanās par vienotu cīņu pret klimata pārmaiņām, valstis noteica 2015. gadu kā galīgo termiņu, līdz kuram tomēr jāpanāk vienošanās, kam būtu jāstājas spēkā 2020. gadā.
Vienošanās galvenajam mērķim vajadzētu būt vidējā globālās sasilšanas līmeņa ierobežošanai līdz diviem grādiem pēc Celsija salīdzinājumā ar laiku pirms industriālās revolūcijas. Zinātnieki brīdina, ka šī līmeņa pārsniegšana nozīmētu milzīgu klimata katastrofu - vēl spēcīgākas vētras, ilgstošākus sausuma periodus un sauszemi applūdinoša jūras līmeņa pieaugumu.
Kopš 1880. gada, kad sāka reģistrēt meteoroloģiskos datus, vidējā globālā temperatūra palielinājusies par 0,8 grādiem pēc Celsija, un pēdējos simt gados globālais vidējais jūras līmenis cēlies gandrīz par 18 centimetriem.
Eksperti apgalvo, ka valstis, kas rada 80% no ikgadējā globālā CO2 izmešu daudzuma, vēlas panākt, lai vidējais globālās sasilšanas slieksnis būtu tuvāk trim grādiem pēc Celsija salīdzinājumā ar laiku pirms industriālās revolūcijas.
Lūdz palīdzību
Tas apdraudētu valstis, kuras jau pašlaik visskaudrāk saskaras ar klimata pārmaiņu sekām. Šīs valstis - kopumā divdesmit - oktobra sākumā nodibināja koalīciju, lai pārliecinātu pārējo pasauli aktīvāk un uzstājīgāk cīnīties pret globālajām klimata pārmaiņām.
Grupa, kas sevi nodēvējusi par V20 (atsauce uz pasaules attīstītāko valstu klubu G20), apvieno valstis no Centrālamerikas, Tuvajiem Austrumiem, Āfrikas, Dienvidaustrumāzijas un Okeānijas. «Mums ir zemi un vidēji ienākumi, mūsu vidū ir mazattīstītas, neauglīgas, grūti sasniedzamas, kalnainas un mazo salu valstis,» tā sevi raksturo V20. «Mēs esam mājas aptuveni 700 miljoniem cilvēku jeb katram desmitajam pasaules iedzīvotājam. Mūs apvieno tas, ka mēs visvairāk esam pakļauti klimata pārmaiņu izraisītajām sekām.»
V20 valstis rada tikai 2% no globālajiem siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešiem, bet tajās kopā kopš 2010. gada ik gadu viesuļvētras, plūdi, zemes nogruvumi, sausums un citas dabas katastrofas izraisa vairāk nekā 50 tūkstošu cilvēku nāvi, vēsta izdevums Time. Klimata pārmaiņu seku dēļ V20 valstu ekonomika gadā samazinoties par 2,5%.
Klimata pārmaiņu apdraudēto valstu mērķis ir sekmēt pārorientēšanos uz zemākus CO2 izmešus radošu globālo ekonomiku un piesaistīt finansējumu, lai palīdzētu nabadzīgajām valstīm atkopties pēc dabas katastrofām. Ja pasaule nerīkošoties, V20 ikgadējie klimata pārmaiņu radītie ekonomiskie zaudējumi līdz 2030. gadam pārsniegšot 400 miljardu dolāru (352 miljardi eiro), brīdinājis grupas vadītājs, Filipīnu finanšu ministrs Sesars Purisima.