Kopš 1998. gada. Līdz 2005. gadam bijām Dienas centrs ielu bērniem, bet tad sapratām, ka, strādājot tikai ar bērnu, būtiski neko nevar mainīt - jāmainās visai ģimenei. Ja bērns atnācis pie mums, tas nozīmē, ka mājās par viņu domā, rūpējas, bet ģimenei nav iespējas uzlabot dzīves kvalitāti. Mūsu mērķis ir mācīt jaunu, pozitīvu vērtību orientāciju, attieksmi pret dzīvi, palīdzēt apgūt dažādus pārmaiņu procesus. Lai bērns justos līdzvērtīgs saviem vienaudžiem, viņam, piemēram, jāprot orientēties internetā, kas varbūt šķiet ikdienišķi, bet daudziem mājās nav datora. Pie mums bērni ar tiem strādā, raksta projektus, meklē dažādu skolā nepieciešamu informāciju.
Daudziem mājās nav iespējas nomazgāties, viņi to var izdarīt pie mums, arī apmainīt drēbes, izmazgāt šeit savējās. Mēs ēdinām bērnus - mums pieved silto ēdienu. Tāpat mācām praktiskās dzīves prasmes, kas arī ir ļoti svarīgi, jo bieži vien bērni ir no nepilnām ģimenēm, ir tikai mammīte vai tikai tētis, līdz ar to tā otra cilvēka prasmes netiek iemācītas. Mūsu centrā strādā trīs vīrieši, kuri ir ļoti labi iekļāvušies šajā atmosfērā. Viens no viņiem ir sociālais rehabilitētājs, kurš māca ļoti praktiskas lietas - pagatavot ēst, novākt aiz sevis, sašūt drēbes, gludināt, salocīt -, visu, ko dara mājās ģimenē. Un būtiski, ka to dara vīrietis. Ja agrāk puiši teica: man trauki nav jāmazgā, tas ir sieviešu darbs, tad tagad puišiem absolūti nav problēmas nomazgāt traukus vai izcept kēksu. Centrā ir arī sociālais pedagogs. Ļoti mierīgs, ļoti līdzsvarots, skatās, kas katram uzdots skolā, sakontaktējas ar skolu pedagogiem, ar vecākiem. Viena no mūsu prioritātēm - bērniem ir jāapmeklē skola. Un ir psihologs, kurš ļoti labprāt konsultē ģimenes, jo tad redz attiecības, attieksmi citam pret citu, saskarsmi, kultūru.
Kā bērni vai ģimenes jūs atrod?
Bieži vien nostrādā «klusais telefons» - viens otru atved. Un, protams, iesaka Sociālais dienests, jo mūsu pakalpojumu pērk Rīgas pašvaldība un neviens bērns nevar apmeklēt centru, ja viņam nav nosūtījuma no Sociālā dienesta. Bērni lielākoties nāk no Latgales priekšpilsētas, bet ir arī no Centra rajona, Zemgales priekšpilsētas un pat no Bolderājas. Mēs varam uzņemt tikai Rīgā dzīvojošos. Vienmēr sakontaktējamies ar vecākiem, jo viņiem ir jāzina, kur viņu bērns atrodas. Strādājam no 12 līdz 20. Mazos nekad vienus mājās nelaižam - vecākiem jānāk pakaļ.
Kā veidojas sadarbība ar vecākiem?
Vecāki zina, ka šeit var tikt uzklausīti, ka mūsu speciālisti var dot padomu, ieteikt, kā atrisināt radušos situāciju, kur meklēt palīdzību, kur rakstīt iesniegumu, ja nepieciešamas kādas saskarsmes ar institucionālo vidi. Vecāki nāk uz konsultācijām gan pie sociālā darbinieka, gan psihologa. Lielākoties tad, kad ir vai nu saskarsmes grūtības ar bērniem, vai otru pusīti, radušies kādi konflikti, ja ir pusaudžu grūtais vecums, pārmaiņu laika grūtības, piemēram, pārejot no bērnudārza uz skolu. Tāpat izrunājam, kā nogludināt attiecības, kā konfliktsituācijās nelietot vardarbību.
Cik un kāda vecuma bērni regulāri apmeklē jūsu centru?
Ikdienā 30-40 bērnu vecumā no 6 līdz 18 gadiem. Pamatprogramma ir līdz 16 gadiem, savukārt 16-18 gadu veciem piedāvājam vecāko māsu un brāļu programmu, kur mācām, kā rast kontaktu ar mazākiem bērniem, kā dzīvot patstāvīgi. Te jāpiebilst, ka caur Diakonijas centru, pateicoties Norvēģijas Rotari kluba atbalstam, vienam, diviem bērniem, kas beiguši 9. klasi, katru gadu ir iespēja apgūt kādu profesiju. Mums ir vairāki frizieri, manikīri, viens puisis mācās mākslas skolā, cits ir autoelektriķis, kas ir ļoti pieprasīta profesija, vēl viens šogad pabeidza komercskolu, ir apņēmības pilns studēt tālāk.
Bez ikdienas atbalsta rīkojat arī īpašas nometnes.
Jau četrus gadus sadarbojamies ar ABLV Charitable Foundation, kas mums dod iespēju vadīt ģimeņu saietus un bērnu nometnes. Ģimeņu saieti vērsti uz saskarsmes pozitīvu veicināšanu, vērtību orientāciju, konfliktu mazināšanu, socializāciju. Tie notiek sestdienās un svētdienās ārpus Rīgas. Vecāki ir kopā ar bērniem, izbraukuši ārpus ierastās vides, ikdienas rūpēm. Mums ir izstrādāta programma, kas sadalīta pa blokiem, līdz ar to divas dienas paiet dažādās interesantās nodarbībās. Ģimenēs, kas piedalās, pēc tam uzlabojas saskarsme - mazinās konfliktu risināšana ar varas paņēmieniem, mazinās balss pacelšana. To bērni atzinuši pēc pasākuma veiktajā aptaujā. Mums arī izveidojas ļoti laba sadarbība ar vecākiem - viņi zina, kas mēs esam, ka uzņemam viņus kā līdzcilvēkus, tādus pašus kā mēs, jo bieži vien institucionālajā vidē šos vecākus sagaida ar pārākuma attieksmi - vien kā lūdzējus.
Un kādas ir bērnu nometnes?
Arī nometnes rīkojam sadarbībā ar ABLV Charitable Foundation atbalsta projektu Palīdzēsim izaugt, kā arī pateicoties Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta un ziedotāju atbalstam. Vasaras nometnes parasti rīkojam Jūrkalnē 25-50 bērniem. Paies Ziemassvētku pasākumi, kam šobrīd aktīvi gatavojamies, un sāksim darbu pie nākamās nometnes rīkošanas.
Cik liela nozīme tam, ka esat LELB Diakonijas centra struktūrvienība?
Ļoti liela! Kristīgās vērtības mums ir ļoti svarīgas. Mācām, ka mēs visi Dieva priekšā esam vienlīdzīgi, kaut attieksme sabiedrībā diemžēl ir citādāka. Mūsu centrā nedrīkst kauties, nedrīkst zagt. Pie mums valda pieklājība, cieņa vienam pret otru, pret vecākiem cilvēkiem. Bērni un arī vecāki mūsu centru uztver kā otrās mājas.