Kā jūtaties, saņemot šo balvu?
Tā īsti šo faktu sapratīšu tikai šovakar. Balva ir papildstimuls, jo zini, ka esi novērtēts. Tomēr balvas nav tās, kas stimulē manu darbību, - tās ir daudz augstākas lietas, kas mudina darboties. Balva ir papildstimuls, jo zini, ka esi novērtēts.
Pērn daudzus pārsteidzāt ar drosmi iestudēt avangardista Džona Keidža kompozīcijas. Kas nosaka jūsu koncertrepertuāra izvēli?
Ļoti iespaidojos no džeza pianistiem. Viens no tiem ir Kīts Džerets, arī kulta pianists no Kubas Rubens Gonsaless, kura spēlē mani fascinē ritms. Varbūt tas arī vedina uz citādiem virzieniem mūzikā. Keidžs man bija jauns pārbaudījums. Tomēr nav tā, ka es tagad spēlēju avangarda mūziku un vairs nespēju piesēsties pie baroka. Tieši otrādi - šie stili viens otru papildina un dod jaunas sajūtas.
Kādēļ Erasmus studentu apmaiņas programmā izvēlējāties Hannoveres Mūzikas, teātra un mediju universitāti?
Šajā augstskolā ir viena no lielākajām pianistu nodaļām Eiropā.
Vai, studējot Hannoverē, esat pamanījis atšķirības starp pianisma skolām šeit un tur?
Latvijā dominē krievu pianisma skolas ietekme, liela nozīme ir emocionālajam faktoram, savukārt vāciešiem vairāk raksturīga racionāla pieeja. Manuprāt, ja šīs divas lietas izdodas apvienot, tas ļoti uzlabo klavierspēli.
Vai ir kāds skaņdarbs, ko šobrīd uzskatāt par savu virsotni?
Nav nekā konkrēta, vienkārši gribas būt mūzikā un uz skatuves.
Kur tuvākajā laikā dzirdēsim jūsu klavierspēli?
Martā Spīķeru koncertzālē, latviešu mūzikas koncertā spēlēšu Gundara Pones ciklu Pastkartes no Kurzemes, kā arī Pētera Vaska mūziku.