Nemaksā nodokļus
Aplūkojot populārākajā interneta vietnē ss.lv izvietotos sludinājumus, piedāvātais dzīvnieku klāsts ir ievērojams - teju 1,5 tūkstošu sludinājumu piedāvā iespēju iegādāties dažādu šķirņu suņus, aptuveni 350 sludinājumos tiek pārdoti šķirnes kaķi. Daudzi no pārdevējiem ir tādi, kuri suņu un kaķu pārdošanu ir pārvērtuši realā biznesā, bet, kā izrādās, vairākumā gadījumu nodokļu par to nemaksā.
«Mājdzīvnieku tirdzniecība Latvijā nav līdz galam sakārtota, trūkst gan audzētāju darbību regulējošu noteikumu, gan uzraudzības kapacitātes un finansējuma, gan pašu tirgotāju godaprāta,» situāciju komentē Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dzīvnieku aizsardzības nodaļas vadītāja Iveta Kociņa.
Diena viesojās kādas rīdzinieces Tatjanas dzīvoklī, kur viņa ir izveidojusi Jorkšīras terjeru audzētavu un nodarbojas ar kucēnu tirdzniecību. Kā atzīst pati saimniece, tas zināmā mērā ir kļuvis jau par viņas dzīvesveidu vairāk nekā piecu gadu garumā. Tatjanas dzīvoklī pašreiz mitinās astoņi šīs šķirnes sunīši, no kuriem tikai viens ir puisītis - Jorkšīras terjeru pasaules čempiona dēls no Meksikas. «Mēs viņu nopirkām kādā izstādē Polijā,» atceras saimniece, kura savulaik šķīrās no diviem tūkstošiem latu un ieķīlāja dzīvokli, lai iegādātos dižciltīgo puiku. Tieši tāpēc, ka sunītim ir dižciltīgas asinis, tā pēcnācēji maksā no 400 līdz 600 latiem, turklāt tās ir krīzes cenas. Saimniece neslēpj, ka nodokļu maksājumus neveic, jo sunīši esot viņas privātīpašums un viņa pati izvēlas, ko ar tiem iesākt.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir gluži pretējās domās, proti, kā paskaidroja VID pārstāve Ieva Dzilna, ja persona ir reģistrējusies kādā suņu audzētāju biedrībā, savam sunim atrod līgavu vai līgavaini ar ciltsrakstiem un katru gadu audzē un pārdod kucēnus, tad tā ir uzskatāma par saimniecisko darbību un nodokļi nepārprotami būtu jāmaksā.
«Tas ir mans hobijs un dzīvesstils, nevis bizness,» saka arī Jānis, kuram pieder vācu aitusuņu audzētava Mālpilī un ir pat interneta mājaslapa, kurā aicināts suņus iegādāties. Lai arī darbs ar suņu audzēšanu ir aizsākts vairāk nekā pirms 20 gadiem, līdz šim neviens viņam neesot norādījis, ka viņa pienākums būtu maksāt nodokļus.
Par nodokļiem nezināšanu izrāda neviens vien suņu un kaķu audzētājs. «Savulaik esmu papētījusi normatīvos aktus, taču, manuprāt, tur nav skaidri atrunāts, ka tas būtu jādara,» Dienai skaidro kāda labradodras retrīveru kucēnu saimniece, kura tos pārdod par 300 līdz 350 latiem.
Nav arī atļaujas
Suņu un kaķu tirgotāji, kā izrādās, veikli pamanās apiet ne tikai nodokļu maksāšanu, bet arī strādā bez īpašām PVD atļaujām, tiesa, šajā ziņā valsts skaidrus noteikumus nav pateikusi. «PVD izsniegta atļauja tirdzniecībai ar mājas dzīvniekiem nepieciešama tikai specializētajām tirdzniecības vietām,» skaidro I. Kociņa. «Kas attiecas uz dzīvnieku tirdzniecību tā īpašnieka valdījumā, tad īpašniekam dzīvniekiem jānodrošina veselības un labturības prasības, jānodrošina, lai dzīvnieki netraucē un neapdraud cilvēkus un citus dzīvniekus,» norāda I. Kociņa un piebilst, ka godprātīgie dzīvnieku tirgotāji, respektējot normatīvo aktu prasības, par savu nodarbi vismaz ir informējuši dienesta teritoriālo struktūrvienību. Taču viņa atzīst, ka šādu tirgotāju nav daudz.
Tomēr kaķu un suņu biznesa patvaļai drīz var pienākt gals. Janvārī valdība atbalstījusi Eiropas Konvenciju par mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzību, kas reglamentēs arī mājdzīvnieku tirdzniecību, proti, ir paredzēts, ka ikvienai personai, kas nodarbojas ar dzīvnieku tirdzniecību, par to būs jāpaziņo atbildīgajai iestādei. Nosacījumi arī paredz, ka tirgot mīluļus drīkstēs tikai gadījumā, ja būs iegūta profesionālā izglītība.
Dzīvnieku tirgotāji uz to raugās skeptiski. «Domāju, ka nebūs reāli izkontrolēt visus,» saka Labradoras retrīvera saimniece, un līdzīgu viedokli pauž arī citi.
«Ir apsveicami, ka valdība atbalstījusi šādu nozīmīgu likumprojektu un drīzumā plāno ratificēt konvenciju,» vērtē PVD pārstāve I. Kociņa. Tomēr viņa atzīst, ka ar atbalstīšanu un ratificēšanu vien ir par maz - vajadzīga kopēja politika un startēģija. Jautāta, vai reāli profesionāli izglītot visus mājdzīvnieku tirgotājus, I. Kociņa atbild: «Ja tādu prasību noteiks, to varētu darīt Latvijas Veterinārārstu biedrība vai dzīvnieku audzētāju klubu speciālisti, bet to katrā ziņā iespējams noteikt tikai noteikumos, kas reglamentēs to darbību.»
Ieva
Skorobednaja
Ieva