Grieķijas finanšu ministrs Jannis Sturnars intervijā vācu laikrakstam Handelsblatt sacīja, ka būtu labi, ja Atēnas varētu panākt, ka tām jāmaksā mazākas procentu likmes un tām tiktu dots ilgāks laiks, lai atmaksātu 240 miljardus eiro (168 miljardi latu), kurus 2010. un 2012. gadā uz bankrota sliekšņa esošajai valstij izsniedza Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā banka un Starptautiskais Valūtas fonds.
J. Sturnars apgalvo, ka tādā gadījumā Grieķijai nebūtu nepieciešams vēl viens aizdevums 10 miljardu eiro (septiņi miljardi latu) apmērā, par ko iepriekš publiski izteicās gan viņš pats, gan Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible.
Viņš arī noraidīja iespēju, ka valsts varētu lūgt atkārtotu daļēju privātā sektora parādu norakstīšanu, līdzīgi kā tas notika pērn.
Vācijas kanclere Angela Merkele, kurai nākammēnes jācīnās par pārvēlēšanu uz trešo termiņu, kategoriski noraidījusi iespēju vēlreiz norakstīt Grieķijas parādus, jo tas pamatīgi iedragātu eirozonas stabilitāti. «Tas izraisītu neziņas domino efektu, kā rezultātā privāto investoru interese ieguldīt eirozonā atkal nokristu līdz nullei,» brīdina A. Merkele.