«Mērķis iekļūt astotniekā, bet, ja sanāks tikt labāko divpadsmit pulkā, arī būs OK,» pirms čempionāta sākuma Dienai atklāja Silovs. Taču kopvērtējuma rezultāts pēc pirmajām divām disciplīnām - 500 un 5000 metru distancēm - bija ceturtā vieta. Pjedestāls pēc pirmās sacensību dienas bija tikai 0,86 sekunžu attālumā, tāpēc bija pamats cerēt uz veiksmīgu turpinājumu.
Svētdien Ungārijas galvaspilsētas centrā izvietotajā atklātajā ledus laukumā lija lietus, un tas Latvijas ātrslidotājam netraucēja kopvērtējumā pakāpties vēl vienu vietu augstāk. 1500 metru distancē Silovam sestais labākais rezultāts, kas daudzcīņas kopvērtējumā pirms pēdējās disciplīnas ļāva viņam pakāpties uz trešo vietu.
Silovam piederēja gandrīz visi iespējamie Latvijas rekordi ātrslidošanā, taču viens - 10 000 metru distancē - piederēja Aleksandram Viškeram. Tas tāpēc, ka šai distancei kvalificējas tikai 12 labākie, kuru pulkā Silovs līdz šim nekad nebija iekļuvis.
Fakts, ka Silovs tikai pirmo reizi karjerā piedalīsies desmit kilometru distancē, darīja bažīgus viņa līdzjutējus, vai izdosies nosargāt nieka 0,2 sekunžu pārsvaru pār tuvāko sekotāju pasaules čempionu 1500 metru distancē norvēģi Hovaru Beko. Bažas piepildījās, un Silovs garajā distancē uzrādīja devīto labāko laiku, kas bija par vairāk nekā 40 sekundēm labots Latvijas rekords.
Kopvērtējumā pēc četrām disciplīnām nācās samierināties ar sesto vietu, kas, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi un spēcīgo konkurenci starp Eiropas ātrslidotājiem, ir vērā ņemams panākums.
Par uzvarētāju absolūtajā vērtējumā, kā to varēja gaidīt, kļuva nīderlandietis Svens Krāmers. Viņš palicis nepārspēts kopvērtējumā jau pēdējos piecus gadus. Otrajā vietā viņa tautietis Jons Blokhuijsens, bet bronza nonāca jau pieminētā norvēģa Hovara Beko rīcībā.
Veiksmīgais sniegums Eiropas čempionātā Silovam ļāva kvalificēties pasaules čempionātam, kas februāra beigās notiks Maskavā. Tajā piedalīsies tikai 14 Eiropas labākie ātrslidotāji.