Herberts Vasiļjevs Latvijas hokeja izlases kapteinis
Kas īsti notika?
Treniņā biju ieņēmis pozīciju vārtu priekšā, kad ripa trāpīja pa lūpu.
Kurš bija vaininieks?
Tas lai paliek. Saprotams, ka tā bija nejaušība.
Izskatās, ka pamatīgi esi cietis...
Doks (Jānis Kvēps - aut.) sākuma mierināja, ka gan jau nevajadzēs šūt. Aizbraucu mājās, bet visu laiku turpināja asiņot. Zobs ārā, rēta nedzīst, tāpēc braucu uz slimnīcu, kur uzlika šuves.
Spēlē ar norvēģiem viss izdevās, kā plānots?
Patīkami, ka izpildījām pirms spēles izvirzīto uzdevumu. Uzvaru nevajag pārvērtēt, jo pašreizējā stadijā rezultātam nav galvenās nozīmes.
Kas īsti sanāca vislabāk, ja neņem vērā izcilo skaitliskā vairākuma realizāciju?
Mums tika dots uzdevums ātri iesākt uzbrukumu un izdarīt spiedienu uz pretinieku aizsargiem. Tā arī centāmies spēlēt.
Respektīvi, no pirmā numura pozīcijām, kā varētu būt jāspēlē grupas trešo spēli pret Dāniju...
Jā, ļoti iespējams, jo jāsaprot, ka norvēģi nav Čehijas vai Somijas līmeņa komanda.
Uzbrukumā, šķiet, līdera loma būs jāuzņemas pirmajai un otrajai maiņai?
Ne tikai. Man šķiet, tas būtu absurdi, ja trešajai un ceturtajai maiņai izvirzītu uzdevumu tikai nosargāt rezultātu. Arī viņiem jācenšas gūt vārtus.