Tie satur ēteriskās eļļas un fitoncīdus, kas ir noderīgi veselībai. Ķiploku šķirņu ir daudz, bet pēc ražas nobriešanas laika un citām īpatnībām ir divi galveni veidi - ziemas un vasaras ķiploki. Augusta beigas un septembra sākums ir ķiploku ražas laiks, bet septembra nogalē un oktobra pirmajās dienās jāstāda ziemas ķiploki.
Jāatrod īstā vieta
Ķiplokiem patīk uzturvielām bagāta, mitra, bet irdena augsne, saulaina vieta dārzā, jo ēnā tie izstīdz. Augsni ieteicams ielabot ar kūtsmēsliem vai kompostu. Ķiplokus nevajag stādīt dziļi, pietiek, ja zeme nosedz auga daivu, tiem nepatīk arī augt pārāk cieši, tāpēc starp stādiem jāatvēl centimetrus 10 plata distance. Ķiplokus var stādīt pa vidu arī dažādiem citiem augiem, jo tiek uzskatīts, ka to aromāts atbaida atsevišķas kaitēkļu sugas, tomēr jāraugās, lai ķiploki netiek noēnoti vai neieaug nezālēs - tad tie nenobriedīs, kā nākas, būs nelieli. Ķiplokiem nepatīk augt vietās, kur pirms tam auguši kartupeļi vai bietes, bet derēs pērnās pākšaugu dobes, kāpostu, kabaču, gurķu dobes.
No sala nebaidās
Ziemas ķiplokus jāpagūst iestādīt tā, lai tie izdzen saknes un iesakņojas, bet vēl neparādās zaļš asns virs zemes, jo, lai arī šie augi ir ziemcietīgi un labi panes zemas temperatūras, asni var apsalt. Vasaras ķiplokus var stādīt jau agrā pavasarī, tiklīdz zeme ir gana sausa un sasilusi - ķiploku saknes spēj attīstīties no +1 līdz +3 grādu temperatūrā, bet dīgsti parādās +5 līdz +10 grādu temperatūrā. Labvēlīgākā gaisa temperatūra to augšanai un attīstībai ir +15 līdz +20 grādu, bet nobriešanai - +20 līdz +25 grādi.
Ķiploku garšas intensitāte ir atkarīga no šķirnes, bet daudz ko nosaka arī laika apstākļi - jo skarbāks bijis ķiploka augšanas laiks, jo izteiksmīgāk tas garšos, tomēr, lai iegūtu kvalitatīvu ražu, zemei jābūt gana auglīgai un augšanas apstākļiem piemērotiem.
Ķiplokiem mēdz piemesties arī dažādas kaites, gan neīstā miltrasa, gan puves. Tad tie jāapstrādā ar attiecīgajiem līdzekļiem. Ir dārzkopji, kas pirms stādīšanas ķiploku daiviņas izmērcē kālija permanganāta jeb zilo graudiņu šķīdumā. Nekādā gadījumā nestādiet bojātus vai savītušus ķiplokus!
Ziemas ķiplokiem veidojas ziedkopas. Tās jāapgriež, ja gribat ražu, bet varat audzēt un iegūt no tām sēklas stādīšanai.
Kārtīgi jāizžāvē
Ķiploki, gatavi novākšanai atkarībā no laikapstākļiem un vai tie ir ziemas vai vasaras ķiploki, ir no jūlija beigām līdz septembra vidum. Viens no gatavības rādītājiem ir lapu dzeltēšana un ķiploka forma. Tas ir gatavs, kad kļuvis plakans un no apakšas izskatās kā puķīte. Nevajag sagaidīt, kad daiviņas jau šķeļas, jo tad var iekļūt infekcija un ķiploku ražu sabojāt.
Ķiploki pirms glabāšanas jāžāvē ēnainā vietā un caurvējā. Vislabāk to darīt ar visiem lakstiem, izklājot vienmērīgā slānī. Kad laksti kārtīgi sakaltuši, arī paši ķiploki, visticamāk, ir gatavi. Tad lakstus apgriež un ķiplokus liek vai nu papīra turzās, vai klūgu grozos. Galvenais, lai netiek klāt mitrums, tas var izraisīt pelējumu. Optimālā glabāšanas temperatūra ir no nulles līdz +19 grādiem.