Lai cīnītos ar burbuli
Jau vēstījām, ka FM darba grupa priekšlikumu izstrādi ir pabeigusi un nosūtījusi tos arī SVF, kas, pēc I.Feifera stāstītā, tos akceptējis. Tagad, kad Rīgā līdz 5.jūnijam viesojas SVF pārskata misija, par atbalsta programmas galvenajiem nosacījumiem būtu jāpanāk konkrēta vienošanās, taču izrādās, ka ar bankām FM sagatavotais un SVF akceptētais plāns nebija saskaņots.
SVF uzstāj: ja kredītņēmējs saņem valsts galvojumu savam kredītam, bankai uzreiz būtu jānoraksta viņam 20% no pamatsummas. I.Feiferis skaidro: SVF uzskata, ka šādi varētu cīnīties ar nekustamā īpašuma tirgus burbuļa sekām, jo iedzīvotāju ienākumu līmenis nekad vairs nebūs atbilstošs viņu saistību apjomam. Bankas šādu pieeju neatbalsta un piedāvā savu variantu. Pēc banku virzītā scenārija piektā daļa no kredīta varētu tikt nevis norakstīta, bet gan iesaldēta, kas panāktu to pašu mērķi - mēneša maksājuma samazināšanu. Savukārt jau pēc programmas beigām banka varētu lemt par to, lai norakstītu klientam 10%, nevis 20% no kredīta.
Bankas piedāvā konkrētus nosacījumus, kuros noteikts, kas varētu kļūt par atbalsta programmas dalībnieku un pretendēt uz to, ka valsts kādu laiku maksā daļu no mēneša maksājumiem (kas gan kredītņēmējam vēlāk ir jāatmaksā). Tie varētu būt aizņēmēji, kam ienākumi ir sarukuši par 30% un summa, kas paliek pāri pēc kredītmaksājuma segšanas, nesedz iztikas minimumu. Uz palīdzību varētu pretendēt arī bezdarbnieki. Atbalstāmās kredīta summas griesti būtu 160 tūkst. latu, aizdevuma atmaksas ilgumam būtu jābūt 30-40 gadu.
«Principiāls jautājums ir, vai mēs vispār to darām? Jo ir arī variants, ka nedarām neko un lai tirgus pats uzsūc šo problēmu. Vēl kādu laiku pilnas skaidrības nebūs,» atzīst I.Feiferis. Pēc darba grupas aplēsēm, valsts atbalsts varētu būt nepieciešams apmēram 4,5 tūkst. cilvēku, nepieciešamais finansējuma apjoms vēl nav zināms. Tiek plānots, ka valsts savu daļu par programmā iesaistīto kredītņēmēju nemaksās uzreiz, bet pēc diviem trim gadiem.
Neatbildētie jautājumi
Neskaidrības patlaban ir gan par to, kādi būs galvenie programmas nosacījumi, gan par to, kā šis mehānisms darbosies praksē.
«Ir vesela virkne jautājumu, uz kuriem grūti atbildēt: kā kontrolēt, ka cilvēkam samazinājusies alga; ka viņš nesaņem aplokšņu algu; ka viņam tas tiešām ir vienīgais īpašums?» uzskaita darba grupas vadītājs.
Bankas sarunu gaitu pagaidām komentē atturīgi, norādot, ka intensīvas diskusijas vēl joprojām turpinās. «Ir ļoti svarīgi ieviest tādu modeli, kas reāli strādātu, jo šie galvojumi ir nodokļu maksātāju nauda, kas uz laiku tiek izņemta no ekonomikas. Tāpat ir svarīgi, lai šo atbalstu saņemtu tā sabiedrības daļa, kam tas visvairāk vajadzīgs,» pamatprincipus iezīmē Swedbank Privātpersonu finansēšanas daļas vadītājs Dzintars Kalniņš.