Izdevuma Bild pasūtītā vēlētāju aptaujā pagājušajā nedēļā noskaidrojies, ka par AfD būtu gatavi balsot 10% Vācijas iedzīvotāju, kas ir zemākais atbalsts partijai kopš janvāra. Citā aptaujā, kuras rezultāti tika publicēti pagājušās nedēļas vidū, atbalsts AfD bija vēl zemāks - 9% -, vēsta ziņu aģentūra DPA.
Aptauju rezultāti kontrastē ar partijas rezultātiem martā notikušajās reģionālajās vēlēšanās Bādenē-Virtembergā (15,1% balsu), Saksijā-Anhaltē (24,2%) un Reinzemē-Pfalcā (12,6%).
Popularitātes kritums, visticamāk, saistīts ar ķildām partijas vadībā. AfD līdere Frauke Petrija un partijas līdzpriekšsēdētājs Jērgs Meitens nespēj vienoties, kurš no viņiem būs politiskā spēka «seja» kampaņā pirms nākamgad paredzētajām federālajām vēlēšanām.
J. Meitens un vēl 12 partijas biedru pagājušajā nedēļā atšķēlās no AfD frakcijas Bādenes-Virtembergas parlamentā, jo partijas vadība atteikusies izslēgt no AfD rindām viņu kolēģi Volfgangu Gedeonu, kurš paziņojis, ka holokausta noliegšana ir likumīga viedokļa paušana, un jūdaismu nodēvēja par «kristīgo Rietumu iekšējo ienaidnieku». Holokausta noliegšana Vācijā ir noziegums.
Bādenes-Virtembergas federālās zemes iekšlietu ministrs Tomass Štrobls mudinājis izlūkdienestu uzraudzīt AfD biedrus ar radikālākiem uzskatiem. «Ja ir iemesli novērošanai, tad mums vajag rīkoties,» viņš sacīja laikrakstam Frankfurter Allgemeine Sonntagszeitung, kas raksta, ka izlūkdienesti jau novērojot atsevišķus AfD biedrus.