Tāpat joprojām spēkā ir Saskaņas jau 2009. gada nogalē parakstītais līgums ar Krievijā valdošo partiju Vienotā Krievija. Tāpēc viens no jautājumiem pieciem Saskaņas kandidātu sarakstu līderiem bija, vai šo līgumu nevajadzētu pārskatīt. Tāpat vēlētājiem būtiski saprast, vai kandidāts ir saistīts ar vēlēšanu apgabalu, no kura startē, un to pārzina.
«Pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām Saskaņai bija jāpieņem konceptuāls lēmums - vai tā jūtas Latvijas Krievu savienības apdraudēta, cīnās ar to un atgriežas pie savām saknēm, vai iet sociālekonomiskajā virzienā, kas uzrunā arī daļu latviešu,» sacīja Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens. Norādot, ka Saskaņa izvēlējusies otro iespēju, viņš arī uzskata, ka tai samērā labi izdevies uzrunāt latviešu vēlētāju. Tajā pašā laikā politologs uzsver, ka līgums ar partiju Vienotā Krievija un no tā izrietošā retorika, kas latviešu vēlētājam nav pieņemama, ir viens no tās vājajiem punktiem. J. Ikstens atzīst - esot pilnīgi skaidrs, ka Saskaņa neiegūs 51 vietu parlamentā un varbūt nesaņems pat tik daudz, cik ir šajā Saeimā. Daļu vēlētāju tai varētu noņemt arī Latvijas Krievu savienība. Taču tās rezultāti, viņaprāt, vēlēšanās būs labi.
Pirms trim gadiem 11. Saeimas vēlēšanās Saskaņa uzvarēja, iegūstot 31 mandātu, un dažas dienas bija tuvu iespējai nonākt valdībā ar Zatlera Reformu partijas atbalstu, kas tomēr nenotika. Iepriekš 10. Saeimas vēlēšanās partija ar 29 mandātiem palika otrā aiz Vienotības. Saeimas vēlēšanās atkal tiek izmantots Rīgas mērs un partijas vadītājs Nils Ušakovs kā premjera kandidāts, lai gan vēlēšanās viņa vārdu sarakstā atrast nevarēs.