Starp šādām iestādēm minama Iekšlietu ministrija (IeM), CSP, Valmieras dome, Latvijas Banka (LB) un pat Eiropas Parlaments Briselē. Dienas aptaujātie iestāžu pārstāvji gan atzīst - ko darbinieks dara un raksta internetā, nevar izkontrolēt visu laiku, tādēļ nākas paļauties uz ierēdņu godaprātu. CSP pārstāvis Aldis Brokāns gan solīja, ka vismaz šīs iestādes nepieklājīgais komentētājs tikšot «izskaitļots» un sodīts.
Komentēšanas kultūra interneta ziņu portālu administratoriem galvassāpes sagādā jau gadiem ilgi, turklāt, kopš no Krimināllikuma izņemti panti par goda un cieņas aizsardzību, radusies paradoksāla situācija, kad rupekļus nemaz pie atbildības saukt nav iespējams. Tieslietu ministrija gan cenšas paplašināt likuma tvērienu, lai tas aizsniegtos arī līdz goda un cieņas aizskārējiem, tomēr vēl šobrīd attiecīgie likumu grozījumi pieņemti nav.
Rupjās diskusijas
Kā konstatēja Diena, lai gan lielākā daļa aizskarošo komentāru tiek rakstīti no anonīmām privātpersonu vai uzņēmumu IP adresēm, netrūkst arī tādu, kuru autori tobrīd sēdējuši ministrijās vai citās iestādēs un paralēli valstij svarīgu problēmu risināšanai pieķengājuši interneta vidi. Turklāt lielākā daļa šādu komentāru bijusi vien īsa, rupja nolamāšanās, nevis mēģinājumi izvērsti, kaut nekorekti, skaidrot savu viedokli. Piemēram, kāds IeM ierēdnis uzskatījis par vajadzīgu ar IeM darbību nesaistītam rakstam pievienot tajā minēto politiķi aizskarošu komentāru: «Politiskā mau*a.»
IeM Sabiedrisko attiecību pārstāve Gunta Skrebele skaidro, ka «ministrijas darbiniekiem ir saistošs ētikas kodekss, kas nosaka uzvedības normas, kas jāievēro, pildot amata pienākumus darba laikā un ārpus darba laika». Viņa uzsver, ka šo kodeksu ievērot mudināts tiek katrs darbinieks, jo «tehniski aizliegumi problēmu neatrisina, būtiska ir tieši ētisko normu izpratne un ievērošana». «Protams, katram darbiniekam nevaram izsekot. IeM darbiniekiem interneta resurss paredzēts tikai dienesta pienākumu veikšanai,» viņa atzina un pat pateicās Dienai par uzmanības pievēršanu šai problēmai, kā arī solīja turpmāk vērtēt darbinieku rīcību šajā aspektā.
Arī CSP pārstāvis A. Brokāns Dienai atzina, ka viņa pārstāvētās iestādes darbinieka rīcība nav bijusi korekta. Viņš piebilda, ka pats cenšoties šādus komentārus vienkārši neņemt galvā: «Es neņemu tos nopietni. Kad sanāk laiks, palasu, bet principā tur ir pilnīgs sviests.» Viņaprāt, katrs cilvēks drīkst izteikt savu viedokli, kamēr vien netiek pārkāptas ētikas normas, tādēļ CSP savus darbiniekus šādā veidā kontrolēt necenšoties. Vēlāk viņš tomēr pārdomāja un lūdza Dienai informāciju par aizskarošo komentāru, lai tā autoru varētu atrast un sodīt.
Savukārt Valmieras domes sabiedrisko attiecību pārstāve Elīna Neimane skaidroja, ka dome paļaujoties uz darbinieku «iekšējām vērtībām par to, ar ko viņi nodarbojas darba laikā». «Protams, par to ir runāts, ka tādas lietas kā komentāru rakstīšanu no darba datora nevajadzētu darīt. To var droši darīt no mājas datora, bet, protams, paļaujamies uz darbinieku godaprātu, jo nevaram izkontrolēt, kurš ir rakstījis konkrēto viedokli.» Viņa arī uzsvēra, ka līdz šim sūdzību par Valmieras domes darbinieku aktivitātēm internetā bijis neesot. Konkrētajā gadījumā, kuru konstatēja Diena, karstasinīgi apspriežot Rīgas mēra Nila Ušakova veselības stāvokli, kāds Valmieras domes IP adreses lietotājs diskusijas biedram bija īsi un kodolīgi ieteicis: «Ej d*rst!»
Ar tikpat lielu neiecietību pret sarunas biedriem izcēlies arī kāds Latvijas Bankas IP adreses lietotājs, kurš sarunu biedram pavēlējis: «Rimsties, smerdeli!» LB pārstāvis Mārtiņš Grāvītis skaidro, ka tās darbinieki tiek regulāri instruēti par to, kā internetā strādājams, kā arī par to, ka internets nav anonīma vide: «LB Ētikas kodeksā ir papildus skaidrots, ko nozīmē ētiska uzvedība, tai skaitā, ka saziņā ar sabiedrību darbinieks atturas no izteikumiem, kuri ļautu sabiedrībai apšaubīt viņa pilsonisko un morālo stāju.» Arī viņš solīja, ka konkrētais gadījums tikšot izskatīts atbilstoši likuma prasībām.
Ierēdņi «spamo»
Jāpiebilst arī, ka virkne nepieklājīgo komentētāju savus ierakstus atstājuši no ārzemēm, pārsvarā tādām valstīm, kurās ir liela nesen izveidojusies latviešu diaspora, kā Lielbritānija un Vācija. Tomēr netrūkst arī aizskarošu komentāru, kuri nākuši Beļģijas, bet viens pat pienācis no Eiroparlamenta mītnes Briselē. Kāds tur atrodams latviešu valodas pārzinātājs atzinis par vajadzīgu ironiski sevi nodēvēt par «čekistu» un «idiotu».
Atsevišķi komentētāji, šķiet, paredzot centienus noskaidrot savu personību, arī slēpuši pēdas aiz tā sauktajām proxy IP adresēm, bet kāds darbonis no Kultūras ministrijas padotībā esošās Kultūras informācijas sistēmu aģentūras mēģinājis reklamēt kādu interneta tiešsaistes datorspēli, masveidā iekopējot atsauci uz to komentāros.
*Diena aizskarošākos komentārus pārpublicējusi cenzētā formā