Dabas parks _Dvietes paliene_ ir viens no lielākajiem un labāk saglabātajiem dabisko upju palieņu paraugiem Latvijā un Eiropā, unikāla, pasaules mēroga nozīmes migrējošo putnu pulcēšanās un ligzdošanas vieta, taču, kā apgalvo Bebrenes pagasta Tūrisma informācijas centra vadītāja Benita Štrausa, ne tikai putnu dēļ vien ir vērts braukt uz Bebreni. Ar vietējo iedzīvotāju pūliņiem pagastā iekārtotas daudzas vietas, kas ir pievilcīgas gan tūristiem, gan pašiem bebreniešiem.
Bebra cepetis jāpasūta
Ceļā uz Putnu salu B. Štrausas mobilais tālrunis iezvanās ik pa brīdim. Skolēnu pavasara brīvdienās un projektu nedēļā apkārtnes skolēni labprāt brauc uz Dvietes palieni, lai vērotu putnus un savvaļas dzīvniekus, mežonīgos zirgus un Hailandes govis.
Visi novērojumi tiek fiksēti dabas parka darbinieku izstrādātajā un izdotajā Dvietes palienes vides burtnīcā. Var aplūkot arī Plāteru - Zībergu muižas pagrabus un katoļu baznīcu, kas glabā daudzas mākslas vērtības. Pieaugušos vairāk piesaista iespēja degustēt unikālo bebru dziedzeru uzlējumu, kam ir daudz ārstniecisku īpašību, kā arī mieloties ar bebra cepeti, kas gan iepriekš laikus jāpasūta. Savu pagasta simbolu Bebrenē tur cieņā, to var atrast arī iemūžinātu suvenīros, bet Tūrisma informācijas centrā var aplūkot pat baltraibu bebrādu, kas esot liels retums. Dvietes palienes senlejas tūrisma informācijas centrs par Karalienes Julianas fonda līdzekļiem iekārtots 2002.gada vasarā ap 120 gadu vecā ēkā, kur vēl saglabājies melnais ķēķis ar pavardu un liela saimes telpa, kur uz dažādām nodarbībām pulcējas vietējie iedzīvotāji.
Atrod pat ganu ūziņas
Putnu salas Atālu māju riju B. Štrausa dēvē par seno lietu patversmi, kur otro mūžu guvušas daudzas jo daudzas vēstures liecības - visi senie lauku sētas darbarīki gan labības kulšanai un maizes cepšanai, gan vērpšanai, aušanai un virvju vīšanai. Visdažādāko lielumu vīzes un pastalas, un pat ganiņa bikšeles no linu audekla, gan nodilušas un rūpīgi salāpītas. Savdabīgo seno lietu kolekciju vairāku gadu garumā vākusi un veidojusi ģeogrāfe Ārija Gruberte, kuru Benita sauc par unikālu cilvēku Bebrenē - vēstures fanātiķe, novadpētniece, audēja.
«Mēs pierunājām, lai Ārija šo ekspozīciju izvieto savu dzimtas māju rijā, projektā dabūjām naudu, lai ieliktu rijai grīdu. Šīs mantas ir savāktas pamestās Dvietes palienes sētās, Ārija ir gājusi un vākusi, vilkusi no gruvešiem un nātrēm, nomazgājusi, izžāvējusi, un te tas ir». Benita smej, ka rijai ir «biezākais» jumts pagastā, jo niedru jumta uzklāšana maksā 50 latu kvadrātmetrā. Niedres Dvietes palienē ar sirpīti pļāvusi pati Ārija.
Lauskas kartupeļu laukā
Neparastākais ir Ā. Grubertes arheoloģisko atradumu stūrītis, jo šīs senlietas atrastas, nevis rokoties zemē, bet gan pavasaros vai rudeņos, veicot dārza darbus, vai pēc paliem. Dvietes paliene ir bijusi apdzīvota jau pirms 11 tūkstošiem gadu. Vissenākie, pēc arheologu vērtējuma, ir krama darbrīki, ar kuriem darbojies senais cilvēks uzreiz pēc ledus laikmeta. Te ir akmens un dzelzs laikmeta podu lauskas, švīkātā un gludā keramika, akmens cirvji, citi akmens darbarīki, rotaslietu fragmenti, bet trauku lauskas tikušas lasītas, rokot kartupeļus, jo dažkārt ir bijis tā, vienā spainī liek bumbuļus, otrā podu lauskas. Visas lietas novērtējuši profesionāli arheologi, taču atstājuši tepat Bebrenē, lai vietējie varētu lepoties ar savu kultūrvēsturiski bagāto novadu.
Bet par dažiem atradumiem B. Štrausai ir savs stāsts. «Mums te ir daudz senkapu vietu, kas diemžēl pievilina melnos arheologus. Pagājušajā vasarā es divus pieķēru rakņājamies, tad mēs diplomātiski sarunājām, ka viņi kaut ko atstās arī muzejam. Jau neticēju, bet pēc mēneša zvana man un saka, lai ejot, tur, zem tā bērza esot atstāts sainis. Parādīju arheologiem, viņi noplātīja rokas un teica, lai paliekot vien tas viss Bebrenē.»