«Mēs uzstājam, ka neatkāpsimies pat ne mazāko soli no mūsu tiesībām,» uzsvēra A. Hāmeneī, kurš Irānas delegātiem Ženēvas sarunās esot noteicis «sarkanās līnijas», ziņoja BBC.
Vairāki pasaules līderi pauduši cerības, ka pagaidu vienošanos ar Irānu izdosies noslēgt jau tuvākajās nedēļās, taču pirms trešdienas sarunām ASV prezidents Baraks Obama aizrādīja, ka varētu būt nepieciešams vairāk laika. Viņš aicināja ASV senatorus neuzstāt uz jaunām pret Teherānu vērstām sankcijām, norādot, ka tas varētu kaitēt līdzšinējam progresam sarunās ar Irānu.
Kā informēja laikraksts The Washington Post, B. Obama senatoriem norādījis, ka jaunas sankcijas būtu piemērojamas tad, ja Irāna sarunās atteiktos pieņemt piedāvāto darījumu vai arī izvairītos pildīt parakstīto apņemšanos.
Pasaules lielvaras vēlas, lai Irāna ierobežo savu kodolprogrammu, jo bažījas, ka tā mēģina iegūt kodolieročus. Irāna vēlas panākt, lai atceļ tai noteiktās sankcijas, kas iedragājušas valsts ekonomiku. Irāna uzstāj, ka tās kodolprogramma paredzēta vienīgi civiliem mērķiem.
Pasaules lielvaras jau novembra sākumā tikās ar Irānu, taču vienošanās netika noslēgta. Diplomāti norādījuši, ka vienošanos neizdevās panākt, jo Irāna uzstāja, ka valstīm jāatzīst tās tiesības bagātināt urānu, bet Francija asi iebilda pret jauna reaktora būvi Irānā.
Rietumvalstu diplomāti izvairīgi runā par Irānai piedāvātajiem noteikumiem, tomēr atklāj, ka Teherāna var necerēt uz tūlītēju sankciju atcelšanu naftas un banku sektoram, kas novārdzinājušas valsts ekonomiku un likušas Irānas līderus sēsties pie sarunu galda.