Vai kāds var sniegt man padomu, kā rīkoties?» diskusiju vietnē askaboutmoney.com jautā viens no tiem aptuveni 300 tūkstošiem Īrijas iedzīvotāju, kuri zaudējuši darbu pēdējo gadu laikā. Šādu mums labi pazīstamu stāstu Īrijā, kur ir viens no ES lielākajiem privātpersonu parāda līmeņiem (parāds 2010. gadā pārsniedza 300% no IKP), protams, ir daudz. Īru valdība cenšas grūtībās nonākušajiem aizņēmējiem palīdzēt ar padomu, visā valstī izvietojot īpašu konsultatīvo dienestu. Pieredze, ko varētu pārņemt arī Latvija.
Konsultants - psihologs
Īrijas valdības izveidotais Finanšu padomu un budžetēšanas atbalsta dienests (Money Advice and Budgeting Service ( MABS)) Īrijā atklāj aizvien jaunus birojus, ņemot vērā iedzīvotāju vēlmi vienuviet iegūt konsultāciju par parāda jautājumiem. Kopumā 60 birojos šā gada pirmajos trīs mēnešos pabijuši ap 14 tūkstošiem cilvēku (21 600 klientu bija 2010. gadā), Dienai pastāstīja MABS pārstāvis Maikls Kalotijs. Risinot parādu jautājumus, MABS sadarbojas ar kreditoriem, Īrijas banku federāciju, arī gāzes un elektroenerģijas kompānijām. MABS, kas nefinansē aizņēmējus, bet palīdz tiem ar bezmaksas konsultācijām parāda pārfinansēšanas un savu izdevumu plānošanas jautājumos, ir pakļauts Īrijas Sociālās aizsardzības ministrijai. No M. Kalotija teiktā noprotams, ka daudzi MABS klienti šeit saņem gan finanšu konsultāciju, gan psiholoģisku atbalstu.
«Tas bija emocionāls atbalsts, ko es tur saņēmu vairāk nekā jebko citu,» saka kāds no MABS klientiem, kurš savu vārdu atklāt nevēlējās. Daudzi no MABS klientiem ir pateicīgi, ka biroja darbinieki apņemas sazināties ar kreditoriem, aizrakstīt aizdevējiem vēstuli, uzņemoties aizņēmēja interešu aizstāvību. Ierasta MABS darba prakse ir vidēji divas tikšanās ar katru no klientiem - pirmajā tiek uzklausīta problēma, otrajā piedāvāts risinājums, kas paredz arī MABS darbinieka sazināšanos ar aizdevēju, piedāvājot tam konkrētā klienta ienākumiem atbilstošu kredīta dzēšanas grafiku. Vidējā kredīta summa, ar kuru grūtībās nonākušie aizņēmēji atnāk uz MABS, ir 15 tūkstoši eiro.
Derētu Latvijai
Latvijā pašlaik nav vienotas institūcijas, kas strādātu ar grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem.
«Valstij būtu jādomā par šādu modeli [Īrijas MABS - aut.], iespējams, tas varētu tapt uz Attīstības finanšu institūcijas bāzes, kura būs izvietota visā valstī un kur strādās finanšu jomu pārzinoši cilvēki,» Dienai norādīja Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.
Attīstības finanšu institūcija apvienos Latvijā pieejamos biznesa atbalsta mehānismus, visticamāk, tās pamatu veidos daļa no reorganizējamās Hipotēku bankas.
Vairāki Dienas aptaujātie finanšu eksperti (Latvijas Bankā, Komercbanku asociācijā) kā eksistējošu palīdzības instrumentu kredītņēmējiem min Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) paspārnē izveidoto Klientu skolu, kas ir izglītojošs informācijas resurss tiem, kas kredītu vēl tikai grasās ņemt, nevis jau nonākuši grūtībās to atdot.
FKTK gan izskata un cenšas risināt no banku klientiem saņemtās sūdzības (šogad līdz marta beigām bija saņemtas 57 sūdzības), daļa no tām nonāk arī Patērētāju aizsardzības centrā, jo civiltiesiskus strīdus starp banku un tās klientu FKTK risināt nevar.
Labklājības ministrija (LM) norāda, ka kredītu jautājumos padomu var dot sociālie darbinieki, taču «tas atkarīgs no sociālā darbinieka attiecībām ar klientu».
Latvijā mājsaimniecībām kopumā kredītos izsniegti aptuveni 3,5 miljardi latu, kredīta maksājumus kavē trešdaļa klientu.