Atkopušies, bet nelaimīgi
Pašreizējā Īslandes valdība, kas ir pirmā, ko veido tikai kreisi orientēti spēki, pie varas nāca pēc 2009. gadā notikušajām parlamenta ārkārtas vēlēšanām, kas tika izsludinātas, jo valstī notika iepriekš nepieredzēti plaši protesti. Kreiso spēku koalīcija, kurā ietilpst Sociāldemokrātu alianse un Kreiso - zaļo kustība, ieguva 34 no 63 deputātu mandātiem likumdevējā.
Sociāldemokrāte Johanna Sigurdardotira valsts vadību pārņēma pēc tam, kad 2008. gada rudenī bija bankrotējušas trīs lielākās Īslandes bankas un Reikjavīka bija spiesta vērsties pēc finansiālās palīdzības pie Starptautiskā Valūtas fonda (SVF).
Īslandes ekonomika 2009. un 2010. gadā samazinājās attiecīgi par 6,5% un 4,1%. 2011. un 2012. gadā tā nedaudz pieauga.
Par vienu no lielākajiem J. Sigurdardotiras valdības sasniegumiem uzskata bezdarba samazināšanu. 2010. gada pavasarī bezdarba līmenis sasniedza augstāko punktu - 9%, bet šogad februārī samazinājās līdz 4,7%.
Lai gan valsts ekonomiskais stāvoklis pēdējos gados ir uzlabojies, vairākums īslandiešu nav laimīgi un uzskata, ka valdība ir darījusi pārāk maz, lai uzlabotu viņu dzīvi. Daudzi ilgstoši nespēj atrast darbu, bet tie, kuri ir atraduši, saņem daudz mazāk nekā agrāk. Valdības dati liecina, ka katra desmitā mājsaimniecība nespēj norēķināties par ikmēneša īri vai hipotekāro kredītu.
Vislielākā kritika J. Sigurdardotiras virzienā tiek raidīta par ieviestajiem taupības pasākumiem, kas bija nepieciešami, lai Reikjavīka izpildītu SVF prasības 1,6 miljardu eiro (1,12 miljardi latu) aizdevuma saņemšanai.
«Valdība rīkojās pretēji, kā tai būtu bijis jārīkojas ekonomikas lejupslīdes apstākļos, - tā palielināja nodokļus peļņai un darbaspēkam, tādējādi apturot investīcijas,» uzskata Īslandes Universitātes profesors Hanness Holmsteins Gisurarsons.
Grib norakstīt parādus
Aptaujas rāda, ka sestdien paredzētajās vēlēšanās visvairāk balsu iegūs konservatīvā Neatkarības partija, kas ir bijusi pie varas lielāko daļu pēckara perioda, un centriskā Progresa partija. Analītiķi prognozē, ka tās veidos nākamo valdību.
Par ticamāko jaunās valdības vadītāju tiek uzskatīts Progresa partijas līderis Sigmundurs Gunlaugsons, kurš daudzu īslandiešu simpātijas ir ieguvis, iebilstot pret valsts nodokļu maksātāju naudas izmantošanu, lai izmaksātu kompensācijas Lielbritānijas un Nīderlandes noguldītājiem, kuri zaudēja naudu 2008. gadā bankrotējušajā interneta bankā Icesave.
S. Gunlaugsons ir apsolījis, ka, nākot pie varas, panāks, lai mājsaimniecībām, kas netiek galā ar kredītu slogu, tiktu atviegloti hipotekārā aizdevuma atmaksas noteikumi.
Progresa partija un Neatkarības partija ir paziņojušas, ka pēc vēlēšanām vēlas sēsties pie sarunu galda ar kreditoriem, kuri pārņēma tā sauktos sliktos kredītus no 2008. gadā bankrotējušajām Īslandes komercbankām, lai vienotos par apjomīgu parādu daļas norakstīšanu, vēsta Reuters.
Šī ideja ir populāra Īslandes sabiedrībā, bet nav skaidrs, kāda ietekme parādsaistību norakstīšanai būtu uz banku sektoru un ekonomiku.
Abas lielākās opozīcijas partijas ir pret Īslandes dalību Eiropas Savienībā (ES), tāpēc ir sagaidāms, ka pēc to uzvaras vēlēšanās Reikjavīka pārtrauks 2009. gadā sāktās sarunas par iestāšanos ES.
Neatkarības partija uzstāj, ka vēlas labas ekonomiskās attiecības ar ES, bet bez kļūšanas par Savienības 29. locekli, raksta AFP. Savukārt Progresa partija ir pārliecināta, ka Īslandes intereses ir labāk pārstāvētas ārpus ES.