Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Ceturtdiena, 26. decembris
Megija, Dainuvīte, Gija

IT pakalpojumi kā uzticības bizness

Mūsdienās digitālās tehnoloģijas ielauzušās gandrīz katrā dzīves sfērā, sākot ar indivīda ikdienu, piemēram, izmantojot sociālos medijus viedtālrunī, līdz saziņai ar valsts iestādēm internetā, uzņēmumu grāmatvedībai un klientu datubāzu pārvaldei.

Tāpēc arī nav brīnums, ka pieprasījums pēc kvalificētiem informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistiem turpina augt. Par to liecina augstskolu un darba devēju aptauju rezultāti un pirms katra jaunā studiju gada dzirdamie mudinājumi jauniešiem izvēlēties apgūt eksaktās zinātnes.

Mūsu valsts iekšzemes tirgus nav gana liels, lai visi vietējie IT uzņēmumi spētu nopelnīt, izpildot tikai vietējos pasūtījumus, tāpēc uzņēmējiem nepieciešams gan piesaistīt ārzemju klientus, gan pašiem eksportēt savus pakalpojumus. Kā Dienai norāda vairāki IT sfēras speciālisti, IT pakalpojumu eksports ir pasaulē ierasta prakse, jo digitālo tehnoloģiju risinājumi, kas izstrādāti vienā valstī, ir pielāgojami arī citām valstīm. «Katram klientam pasūtīt savas personāla vadības, grāmatvedības vai lietvedības sistēmas individuālu izstrādi noteikti nevajadzētu,» Dienai stāsta a/s Exigen Services Latvia programmatūras izstrādes direktors Pēteris Krastiņš un turpina: «Tā jau pārsvarā arī vairs nenotiek. Taču specializētākas sistēmas joprojām tiek pasūtītas individuāli. Tas gan ne vienmēr ir labākais risinājums, jo uzturēšana būs dārgs prieks.»

Ārpakalpojumi lieliem projektiem

IT sfērā apjomīgākos projektos ierasta prakse ir ārpakalpojumu piesaiste, lai ātrāk un, iespējams, lētāk īstenotu projektu. Nozarē ir populāri izteikumi par Indijas speciālistu nolīgšanu ārpakalpojumu sniegšanai, ja ir vēlme ietaupīt, un, kā izrādās, indieši tiešām dominē ārpakalpojumu sfērā. Amerikāņu ārpakalpojumu izvērtējuma, investīciju un konsultācijas firmas Tholons veidotajā populārāko ārpakalpojumu sniedzēju Top 100 2015. gadā pirmajā vietā tiešām ierindojas Indijas pilsēta Bangalora, kurai seko Manila Filipīnās, bet pēc tam nākamās piecas vietas aizņem citas Indijas pilsētas. Tomēr ar Indijas ārpakalpojumiem jābūt apdomīgiem, jo, kā Dienai norāda Latvijas IT uzņēmuma DIVI Grupa projektu vadītāja Zane Bičevska, «ja projektu pasūta Indijā, klientiem jārēķinās ar veselu rindu ierobežojumu. Turklāt jāapzinās, ka to cilvēku, ar kuriem tu šodien sadarbojies, pēc četriem gadiem konkrētajā uzņēmumā vairs var nebūt».

Lai gan arī Latvijas uzņēmumi piedāvā ārpakalpojumus, mūsu valsti Tholons topā neatrast. Arī kaimiņvalstij Lietuvai nav izdevies šajā topā iekļūt, taču Baltijas valstis pārstāv Igaunija, kura 2015. gadā ir 52. populārākā ārpakalpojumu meklētāju zeme. No Eiropas topā visaugstāk tikusi Polija (9. vieta) un Īrija (12. vieta). Ar ārpakalpojumu piesaisti Latvijas uzņēmumi nenodarbojas masveidā, jo, kā, skaidro Z. Bičevska, «vietējā tirgū projekti bieži vien nav tik lieli, bet, ja ir, tad tie saistīti ar valsts pārvaldi un tur sistēma darbojas citādi».

Viens no uzņēmumiem, kas ārpakalpojumus izmanto, jo bieži strādā ar apjomīgiem projektiem, ir a/s Exigen Services Latvia. «Praktiski visu laiku izmantojam apakšuzņēmēju pakalpojumus. Brīžiem vairāk, brīžiem mazāk. Ārpakalpojumu partneri ir gan IT kompānijas Latvijā, gan arī ar mums saistītie uzņēmumi ārzemēs - Exigen Services Latvia ir Return on Intelligence grupas uzņēmums, un daudzos projektos strādājam ar Amerikas, Krievijas vai Ukrainas kolēģiem. Būtiska ir ārpakalpojuma sniedzēja uzticamība, un tāpēc priekšrocība ir tā, ka ārpakalpojuma sniedzējus mēs pazīstam,» izklāsta P. Krastiņš un uzsver: «Paši piesaistām ārpakalpojumus īslaicīgu slodzes pieaugumu periodos vai arī, lai nodotu darbus, kas neatbilst mūsu specializācijai. Indiešu uzņēmumus nekad neesam piesaistījuši. Negribu nevienu valsti šajā ziņā ne slavēt, ne pelt. Ārpakalpojumu sniedzējs rūpīgi jāizvēlas, un ārpakalpojumu sniedzēja darbs atbilstoši jākontrolē. Jāņem vērā, ka IT projekti bieži vien ir apjomīgi, tie ir ilgtermiņa ieguldījumi, tāpēc sevišķi rūpīgi jāizvēlas sadarbības partneris, ar ko strādāt ilgtermiņā.»

Laba kvalitāte svarīgāka par zemu cenu

Dienas aptaujātie uzņēmumu pārstāvji vienprātīgi norādīja, ka IT pakalpojumu bizness ir uzticības bizness. Tā kā bieži visa uzņēmuma infrastruktūra - grāmatvedība, klientu datubāzes, e-pasta sarakste un vēl citi darbam svarīgi elementi - balstās uz digitālajiem risinājumiem, tad jebkurš potenciālais klients, pirms uzsāk sadarbību ar IT firmu, izvērtē ne tikai cenu, bet arī reputāciju un atsauksmes. Uzņēmuma DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis Dienai teic, ka bieži vien klientam cena pat nav galvenais izvēles faktors, jo rūpīgi tiek meklēta augsta pakalpojuma kvalitāte. «Zemākas cenas ir tāds nosacīts jautājums. Dažos projektos zemākā cena ir svarīgs faktors, bet dažos citos projektos cena nebūt nav svarīgs faktors, katrs klients ir atšķirīgs,» uzskata A. Gailītis.

Tomēr ir klienti, kam zemākā cena ir svarīga. Z. Bičevska, skaidrojot, kā Latvijas IT uzņēmumu cenu līmenis izskatās globālajā tirgū, norāda: «Ja no cenas viedokļa, tad mēs izskatāmies diezgan dārgi. Latvijas IT nozarē valda pārliecība, ka piedāvātie pakalpojumi ir lēti, bet pati šogad sastapos ar Vācijas klientu, kas prasīja IT pakalpojumu izcenojumu, iedevām pašu zemāko iespējamo variantu, bet par rumāņu IT pakalpojumu piedāvājumu tomēr bijām dārgāki.» Arī viņa uzskata, ka Latvijas IT uzņēmumi var censties konkurēt ar kvalitāti, tomēr «ar kvalitāti mēs varam konkurēt tikai tad, ja tiekam, tā teikt, pie gājiena».

Z. Bičevska norāda, ka vietējie uzņēmēji bieži izvēlas vietējās firmas, jo tās šķiet labāk saprotamas. «Latvijas tirgū ierasta tendence ir izvēlēties pasūtīt IT pakalpojumus tepat, uz vietas. Argumenti tam par labu ir, ka pieejams atbalsts tepat, blakus, ir savi vietējie cilvēki, ir pazīstama kultūra un mentalitāte. Būtisks ir arī ģeogrāfiskais tuvums, nav ceļojuma izdevumu,» savus secinājumus izklāsta Z. Bičevska, piebilstot, ka arī cenu tas var ietekmēt, jo mīts, ka projektu mūsdienās var uztaisīt pilnīgi attālināti, nav īsti patiess, un «tas iespējams tikai tad, ja sadarbības partneri labi pazīst viens otru». Tādēļ arī tikšanās ar ģeogrāfiski tālu esošiem klientiem sadārdzina pakalpojuma tāmi, jo jāierēķina arī ceļojumu izmaksas. Cenas sadārdzina arī algas Latvijā, kas gan vēl nav Eiropas līmenī, tomēr tieši IT sfērā - atšķirībā no daudzām citām sfērām Latvijā - strauji tuvojas tām.

Tomēr, par spīti cenai, IT uzņēmumi ir gatavi eksportēt pakalpojumus un meklēt klientus ārzemēs. Kā Dienai norāda vairāki IT uzņēmumu pārstāvji, šajā biznesā jauni klienti bieži tiek atrasti ar veco klientu starpniecību. Ilgāku laiku darbojoties tirgū, IT uzņēmumam izveidojas savs klientu loks, un klienti uzņēmumu iesaka citiem. Pašam uzņēmumam ir grūti atrast pasūtītājus, kas būtu gatavi uzticēties nepazīstamai firmai. Iesākumā bieži jāpaveic nelieli, varbūt pat neizdevīgi pilotprojekti, lai pēc tam tiktu pie apjomīgākiem darbiem.

Eksportā priekšrocības

Latvijas uzņēmēji var piedāvāt kvalitāti un atbildību. Taču tas nav viss. Kā Dienai norādīja vietnes Piearsta.lv un Smart Medical programmatūras izstrādes uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Strods: «Mums nav pagātnes mantojuma. Mūsu kompānijām ir brīvas rokas, lai kaut ko veidotu no jauna. Mūsu tehnoloģiskie risinājumi ir pietiekami moderni.» Tā kā viņa uzņēmuma Blue Bridge Technologies meitas uzņēmums ir atvērts ASV, A. Strods zina stāstīt, ka tur daudzas sistēmas tika izveidotas jau XX gadsimta 80. un 90. gados, tāpēc Latvijas IT uzņēmumu piedāvātie risinājumi bieži vien ir modernāki, jo nav apkrauti ar vecu tehnoloģiju nastu. Uzņēmumam Blue Bridge Technologies ir arī partneri Krievijā un Spānijā. Tur uzņēmums piedāvā ar apdrošināšanas sistēmu pārvaldi saistītus projektus. Klienti jau atrasti, tomēr visi projekti ir vēl sākuma stadijās. A. Strods uzsver, ka ielauzties svešā tirgū nekad nav vienkārši, tomēr ir iespējams.

«Mūsu klienti ir Rietumeiropā un Ziemeļamerikā, bet mūsu IT risinājumi dzīvo visā pasaulē - Latvijā, Igaunijā, Vācijā, Austrijā, Itālijā, Šveicē, Nīderlandē, Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Lielbritānijā, Īrijā, ASV, Kanādā, Brazīlijā, Saūda Arābijā, Dienvidāfrikā, Japānā, Malaizijā, Austrālijā, Jaunzēlandē,» uzskata P. Krastiņš. Uzņēmums strādā gan vietējam tirgum, gan eksportam. «Ir klienti, kuriem izstrādājam risinājumu un pēc tam ieviešam vairākās valstīs, pēc ģeogrāfiskā apjoma plašākais bija projekts, kas tika ieviests 18 valstīs,» uzsver P. Krastiņš.

DEAC savukārt darbojas nosacīti tuvajās ārzemēs. «Mums vairāk nekā puse no apgrozījuma ir ārzemēs - pārsvarā Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā. Pamatā tiek sniegti datu centra pakalpojumi, virtualizācija, serveru apkalpošana, mākoņservisi,» informē A. Gailītis.

Z. Bičevska uzsver, ka viņas pārstāvētais uzņēmums no ārējiem tirgiem galvenokārt darbojas ASV un Vācijā. Viņasprāt, lai gan Latvijas IT uzņēmumu pakalpojumi starptautiskā mērogā var izskatīties dārgi, tomēr palīdz labā kvalitāte un spēja iekļauties termiņos, jo IT sfērā spēja izpildīt pasūtījumu laikā ir ļoti svarīga.

Savukārt runājot par valsts atbalstu, visi Dienas aptaujātie IT nozares pārstāvji norāda, ka ik pa laikam tiek izmantoti dažādie Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, kā arī Eiropas Savienības fondu atbalsta mehānismi un projekti. «Valsts cenšas veicināt IT pakalpojumu eksportu, bet tās ir vairāk mārketinga, nevis pārdošanas aktivitātes,» uzsver Z. Bičevska, piebilstot, ka reālos klientus tomēr IT uzņēmumam jāprot atrast pašam saviem spēkiem. DEAC valdes priekšsēdētājs ir lakonisks un norāda, ka ar valsts atbalstu «kopumā viss kārtībā», bet P. Krastiņš norāda, ka vienmēr jebkurā situācijā uzņēmēji jau var gribēt lielāku atbalstu, piebilstot, ka Exigen Services Latvia valsts atbalstu gan īpaši neizmanto.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Par IT nozari

IT pakalpojumu eksporta kāpums šā gada 1. pusgadā bija 18%, uzsvērts Swedbank ekonomikas apskatā.
2015. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada 2. ceturksni, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā temps pieauga par 40%, norāda Centrālā statistikas pārvalde.
2015. gadā ES trūkst
337 000 informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistu, bet līdz 2020. gadam vakanču skaits pieaugs līdz gandrīz vienam miljonam speciālistu, vēsta LETA.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?