ES noraida Itālijas pārmetumus, ka tai vienatnē ir jādomā, kā palīdzēt nelegālajiem migrantiem. Brisele uzskata, ka ir piešķīrusi pietiekami daudz finansiālo un operatīvo līdzekļu, lai atbalstītu itāļus. Roma uzstāj, ka Briselei būtu jādara vairāk, lai piespiestu citas ES dalībvalstis solidarizēties un uzņemt pie sevis daļu patvēruma meklētāju, kuru plūsma uz Eiropu pieņemas spēkā.
Vidusjūra - vienīgā iespēja
Katru gadu tūkstošiem cilvēku, kas bēg no kara un nabadzības, nedrošās laivās pamet Ziemeļāfrikas piekrasti, lai pa Vidusjūru nokļūtu «miera un labklājības ostā» Eiropā. Nelegālo migrantu skaita augstākais punkts - 140 tūkstošu - tika sasniegts 2011. gadā, kad vairākās Ziemeļāfrikas valstīs notika tā sauktais Arābu pavasaris. Tendences liek domāt, ka šajā gadā tiks sasniegti līdzīgi skaitļi.
Šogad jau 50 tūkstoši nelegālo imigrantu no Ziemeļāfrikas, Sīrijas un Subsahāras valstīm, dažāda izmēra laivās šķērsojot Vidusjūru, ir sasnieguši Itālijas dienvidu piekrasti. Tas ir aptuveni tikpat daudz, cik visa iepriekšējā gada laikā. Diemžēl daudzi bēgļi nesasniedz iecerēto galamērķi.
Nav pieejami precīzi dati, cik daudziem bīstamais ceļojums uz Eiropu ir beidzies traģiski, bet tiek lēsts, ka pēdējos 20 gados Vidusjūra ir paņēmusi aptuveni 25 tūkstošu patvēruma meklētāju dzīvību, vēsta cilvēktiesību organizācija Human Rights Watch.
Bīstamais ceļš pa Vidusjūru ir kļuvis par teju vienīgo bēgļu iespēju nokļūt ES. Grieķija uz sauszemes robežas ar Turciju ir uzbūvējusi žogu, lai ierobežotu nelegālo imigrantu un patvēruma meklētāju plūsmu. Arī Bulgārija, ko par galamērķi izvēlas tūkstošiem bēgļu no pilsoņkara plosītās Sīrijas, būvē līdzīgu žogu uz robežas ar Turciju.
Bieži vienā laivā atrodas vairāki desmiti vai pat simti cilvēku, krietni pārsniedzot peldlīdzekļu kapacitāti un pakļaujot sevi noslīkšanas riskam. Pēc tam kad pērn oktobrī pie Itālijai piederošās Lampedūzas salas nogrima divas pārpildītas bēgļu laivas, paņemot līdzi 366 cilvēku dzīvību, Itālija Vidusjūrā sāka operāciju Mare Nostrum (Mūsu jūra), lai glābtu bēgļus.
Draud pārkāpt noteikumus
Migrantu glābšana Itālijai mēnesī izmaksā deviņus miljonus eiro, tāpēc Roma vēlas, lai ES pārņem glābšanas operāciju savās rokās. Itāļi draud, ka pretējā gadījumā dosies palīgā tikai tām bēgļu laivām, kas atradīsies valsts teritoriālajos ūdeņos.
Itālijas premjerministrs Mateo Renci kritizē ES par nevēlēšanos palīdzēt Itālijai. «Eiropa smalki izskaidro, kā nozvejot zobenzivi, bet pagriež galvu uz otru pusi, kad mēs dodamies glābt nelaimē nonākušus cilvēkus,» viņu citē Reuters. «Nevar glābt no bankrota valstis un bankas, bet ļaut nomirt mātēm un bērniem.»
Itālijas valdībai arī jācīnās pret opozīcijas partiju, tostarp galēji labējās Ziemeļu līgas, retoriku, ka valstij nav jātērē nauda, lai glābtu bēgļus, kuri paši izvēloties ceļot nedrošās laivās.
Eiropas Komisija uzskata, ka Itālijas kritika ir nevietā, jo pēc Lampedūzas traģēdijas pagājušā gada oktobrī Brisele Romai esot piešķīrusi 30 miljonus eiro un nesen ieskaitīti vēl desmit miljoni eiro, kas paredzēti, lai palīdzētu Itālijai tikt galā ar pieaugošo patvēruma meklētāju pieplūdumu, vēsta EUobserver.
Itālijas Iekšlietu ministrija apgalvo, ka bēgļu patversmes ir pārpildītas un nav kur fiziski izvietot simtiem un tūkstošiem nelegālo imigrantu, kas ik dienu ierodas Itālijā. Arī ANO ir satraukta par dramatisko situāciju. «Itālija ir uzņēmusies smagu nastu, tāpēc tai ir vajadzīga starptautiska palīdzība,» šomēnes paziņoja organizācija.
ES robežas drošības aģentūra Frontex apgalvo, ka Lībijā pašlaik atrodas aptuveni pusmiljons bēgļu, kuri pēc iespējas ātrāk vēlas nokļūt Eiropā, raisot satraukumu Itālijas valdībā. Itāļi ir neapmierināti ar ES pašreizējo patvēruma piešķiršanas politiku, kas nosaka, ka bēglim ir jāpaliek tajā dalībvalstī, kur viņš ir lūdzis patvērumu.
Itālijas iekšlietu ministrs Andželīno Alfonso draud, ka varasiestādes varētu pārkāpt ES patvēruma piešķiršanas noteikumus un atļaut bēgļiem doties uz citām dalībvalstīm, raksta AFP.