Ikdienā sieviešu diskriminācija visuzskatāmāk ir redzama ultraortodoksālos ebrejus apkalpojošajā sabiedriskajā transportā, kur ir ieviesta dzimumu segregācija un pasažieres sievietes drīkst sēdēt tikai aizmugurējā daļā.
Ietekmē vairākumu
Izraēlas armijas kareive Dorona Matalona pēc naktsmaiņas iekāpa Jeruzalemes pašvaldības autobusā, lai dotos mājās. Viņa apsēdās autobusa priekšējā daļā, bet pēc brīža pie sievietes pienāca ultraortodoksāls vīrietis un pavēlēja doties uz aizmuguri. «Es uzstāju, ka man ir tiesības tur sēdēt,» atceras D. Matalona. «Tad izcēlās kņada, ap mani sapulcējās vēl vairāki vīrieši un sāka kliegt. Tas bija biedējoši.»
Pērn janvārī notikušais incidents pievērsa Izraēlas mediju uzmanību un izraisīja plašu sašutumu sabiedrībā, lai gan jau iepriekš sieviešu tiesību aizstāvji bija ziņojuši par gadījumiem, kad ultraortodoksāļi veic psiholoģiskus un arī fiziskus uzbrukumus sievietēm, kuras ignorē viņiem tīkamo kārtību.
Reliģisko fanātiķu uzspiestā dzimumu segregācija novērojama ne tikai sabiedriskajā transportā, bet arī citās ikdienas dzīves sfērās.
Daudzas desmitgades ultraortodoksālie jūdaisti, kuru dzīvesveids ir strikti pakļauts reliģiskajiem priekšrakstiem, ir mitinājušies noslēgtās kopienās, apdzīvodami atsevišķus rajonus valsts lielākajās pilsētās Jeruzalemē un Telavivā. Ultraortodoksāļi veido tikai 10% no Izraēlas iedzīvotāju skaita, tomēr ir panākuši, ka viņus nedrīkst iesaukt armijā, bet valsts viņiem izsniedz iztikas līdzekļus, jo vairākums ultraortodoksālo vīriešu nestrādā.
Pēc tam kad deviņdesmito gadu beigās Jeruzalemē parādījās pirmie autobusi, kuros vīrieši ir nodalīti no sievietēm, segregācija ir paplašinājusies līdz tam, ka ultraortodoksāļu apdzīvotajos rajonos ir ietves, pa kurām var staigāt tikai vīrieši, slimnīcās ir atsevišķas uzgaidāmās telpas, bet no sabiedriskajās vietās redzamajām reklāmām ir pazudušas sievietes, raksta The Wall Street Journal.
Vēlas lūgties kopā
Līdzšinējā Izraēlas valdība neko nedarīja, lai izbeigtu dzimumu segregāciju publiskajā telpā. Valdība nerīkojās, jo tajā iekļāvās vairākas ultraortodoksālās partijas.
Pēc janvārī notikušajām vēlēšanām, kurās uzvarēja līdzšinējā premjerministra Benjamina Netanjahu partija, tika izveidota valdība, kurā neiekļāva ultraortodoksālos spēkus. Tas jaunajai valdībai ir atraisījis rokas, lai izstrādātu pretsegregācijas likumu.
Liberālā tieslietu ministre Cipi Livni pagājušajā piektdienā paziņoja, ka ir uzdevusi izstrādāt likumprojektu, ar kuru sieviešu segregāciju un publisku pazemošanu pasludinātu par kriminālu pārkāpumu. «Sievietes Izraēlā nesēdēs autobusu aizmugurē. Viņas piedalīsies valsts ceremonijās, un viņu balsis būs dzirdamas radiostacijās un armijā,» paziņoja C. Livni.
Viņas paziņojums sekoja Izraēlas ģenerālprokurora Jehuda Veinsteina ieteikumam kriminalizēt jebkādu uzvedību, kas liedz sievietēm saņemt sabiedriskos pakalpojumus ar tādiem pašiem nosacījumiem kā vīriešiem, vēsta The Jerusalem Post.
Par vēl vienu panākumu sieviešu līdztiesības vairošanā Izraēlā tiek uzskatīts aprīļa beigās Jeruzalemes tiesas pieņemtais lēmums, kas aizliedz policijai arestēt sievietes, kuras neievēro ultraortodoksāļu prasību pie jūdaistu svētākā tempļa - Raudu mūra - lūgties īpašā sektorā, kas ir nodalīts no vīriešu sektora.
Feministu organizācija Women of the Wall, kas cenšas izbeigt ortodoksālo vīriešu privilēģiju pie Raudu mūra valkāt lūgšanu lakatus, lūgties un lasīt balsī Veco Derību, ik mēnesi pie svētvietas rīko lūgšanās rituālu, kurā piedalās gan sievietes, gan vīrieši.
Premjers B. Netanjahu ir ierosinājis pie mūra ierīkot atsevišķu vietu, kur kopīgi varētu lūgties abu dzimumu pārstāvji.