Jo tieši tas, ka uz jumta darbojas neprofesionālis, var radīt vislielākās problēmas.
Kā stāsta Latvijas Jumiķu apvienības valdes priekšsēdētājs Ilmārs Jurjāns, tagad jumiķi nenoguruši labojot tās aplamības, kas sastrādātas treknajos gados, kad mājas auga kā sēnes.
Daudzveidīgie segumi
«Viens no svarīgiem izvēles kritērijiem - cik ilgu laiku gribas jumtu saglabāt,» saka I. Jurjāns. Katram segumam ražotājs dod garantijas un kalpošanas laiku, kas atšķiras dažādiem segumiem. Ja pērkam lēti, nevar gaidīt, lai jumta segums kalpotu mūžīgi. Jumta segums jāizvēlas arī atbilstoši jumta konstrukcijai, un vislabākais konsultants būs nevis veikala pārdevējs, bet gan jumiķis, kas zinās, kā uzlikt jumtu ekonomiskāk - ar mazāku materiāla patēriņu.
Profesionāls jumiķis, izanalizējot arhitekta ieceri - visādas šķautnes un tornīšus, atradīs arī vispiemērotāko materiālu, lai to realizētu. Daudzstāvu vai tā saucamos īres namu jumtus Rīgā pārsvarā ieklāj ar skārdu, Vecrīgā - ar dakstiņiem. Daudzstāvu namu jumtus liekot, pie reizes jādomā arī par gājēju un transporta drošību ziemā, jumtiem jābūt aprīkotiem ar sniega aiztures barjerām, kurām jābūt sertificētām. Izvēloties jumta segumu privātmājai, jāņem vērā fakts, ka tas būs labi redzams - izņemot gadījumus, ja jumts ir lēzens -, gan no tālienes, gan tuvumā.
Pērkot jumta segumu, Ilmārs Jurjāns iesaka saglabāt visus pirkšanas dokumentus. Ja jumts būs pareizi ieklāts, bet gadījies brāķa materiāls, saimniekam nesagādās problēmas tikt pie kvalitatīva jumta.
Starp citu, katram dakstiņam otrā pusē ir informācija par ražotāju, bet bitumena plāksnītes ir tik līdzīgas un vienādas un ieklātam jumtam vairs nevar pateikt, kur tās ražotas - Polijā, Lietuvā, Beļģijā, Kanādā vai Anglijā. Svarīgi ir saglabāt vismaz vienu iepakojumu kā paraugu.
Viens no retajiem Latvijas ražojumiem ir niedru jumts. Vēl pavisam nesen pieprasījums pēc niedru jumtiem bija tik liels, ka niedres bija jāiepērk Vācijā un Igaunijā. Tagad gan pieprasījums mazinājies, jo niedru jumti ir samērā dārgi, turklāt mode mainījusies.
Pie Latvijas ražotajiem jumtu segumiem var pieskaitīt arī zāģētos koka dēlīšus, lubiņas un skaidas, ko pēdējos gados izmanto ne tikai saimniecības ēku, šķūņu, pirtiņu, bet arī dzīvojamo māju jumtu ieklāšanā.
Ar cik lielu naudas summu jārēķinās, lai tiktu pie jauna jumta? «Gluži tāpat kā desa, kas veikalā maksā, sākot no viena lata līdz sešiem, arī jumtu izmaksām ir ļoti plaša amplitūda. Jumts jau nesastāv tikai no jumta materiāla, tam ir nepieciešami arī palīgmateriāli - latas, dēļi, plēves, teknes, tekņu āķi, notekcaurules un tā tālāk. Jumts ir kā hamburgers - no dažādām sastāvdaļām,» skaidro I. Jurjāns.
Bez ūdens uz galvas
Ja pēc pāris gadiem pēc jauna jumta uzlikšanas tas sāk tecēt, ir skaidrs, ka ūdens izsūcies cauri daudziem slāņiem, un tad būs jāremontē ne tikai jumts, bet arī koka konstrukcijas, apšuvums, reģipsis, siltināmais materiāls. «XX gadsimta 20.-30. gados, respektīvi, ulmaņlaikā, būvētajos namos neviens iedomāties nevarēja, ka būtu jādzīvo bēniņos un tāpēc bija normāla termoizolācija un arī nebija lāsteku un to radīto problēmu. Tagad bēniņi tiek apdzīvoti, tur ir silti un omulīgi, bet pa to laiku ziemā šim namam lāstekas ir līdz pirmajam stāvam,» par neloģiskumu un neapdomību stāsta I. Jurjāns.
Jumiķiem visvairāk darba ir pavasarī. Tad pēc ziemas, kad bieži vien neprofesionāli tiek tīrīts sniegs no jumtiem un vardarbīgi dauzītas lāstekas, jumta segums ir jāremontē. «Paši esam redzējuši, ka ar ledus cirtni «sniega tīrītāji» no jumta kāpj lejā, bet jumts sabojāts,» zina teikt I. Jurjāns.
Lai jumts kalpotu ilgi un labi, par to ir jārūpējas un šad tad jāuzkāpj uz tā. Ideāli, ja uz jumtiem ir sagatavoti ceļi, kad jumiķim nav problēmu pārvietoties, bet ir arī situācijas, kad meistars spiests karāties virs nekurienes un strādāt.
Izvēloties jumta segumu, jau laikus jānoskaidro, kā pēc tam tas būs jākopj. «Ja agrāk dzīvoklī taisīja kosmētisko remontu gandrīz ik pēc pieciem gadiem - kā sākās atvaļinājums, tā tika pārlīmētas tapetes, tad kāpēc gan saimnieks iedomājas, ka jumts ir kaut kas ārpus nama un par to nav jātur rūpe?» tēlaini salīdzina I. Jurjāns.
Jebkurš skārda jumts pēc noteikta laika jākrāso. Jo tas ir sarežģītāks pēc formas un konfigurācijas, jo to grūtāk izdarīt. Jo regulārāk veic jumta apkopi, jo ilgāk jumts kalpos. Jo īpaši tas ir svarīgi privātmājās, kur apkārt koki. Sanesumi parasti mēdz uzkrāties teknēs, tās var būt gan lapas, gan smiltis, gan skujas. Pirms ziemas visām teknēm jābūt tīrām, lai tās neaizsalst. Arī pēc ziemas ir jāapseko jumta stāvoklis, piemēram, vai nav salauztas sniega barjeras. Pielāgotas un paštaisītas sniega barjeras sniegs un ledus viegli salauž.
Uz jumtiem ziemeļu pusē bieži vien uzmetas sūna. To var notīrīt mehāniski, bet tas jādara ļoti uzmanīgi, lai nesabojātu jumtu. Var tīrīt arī ar augstspiediena ūdens strūklu, bet, ja jumta seguma aizsargājošās granulas nāk nost, labāk to nedarīt. Bitumena jumtiem pret sūnu iesaka korē likt kapara stieplītes, kas noēd sūnu. Ir arī dažādi izsmidzināmi ķīmiskie līdzekļi, kas apkaro sūnas augšanu.
Kaitīgais šīferis
Vairāk nekā pirms desmit gadiem bija liels satraukums, jo Eiropas Savienība rekomendēja nomainīt šīfera jumtus. Ažiotāža pierima, azbestu saturošo materiālu vairs nav pārdošanā.
«Gan jau azbesta šīfera jumti reiz būs jānomaina. Bet ar pavēli, liekot ņemt aizņēmumus, to nevar piespiest, jo tas būs atkal starts iespējai vairoties firmām, kas piedāvās šo pakalpojumu,» skeptisks pret jumta seguma maiņu ir I. Jurjāns.
Tirgū ir pēc izskata šīferim līdzīgi jumtu materiāli, bet bez azbesta. Plāksnes ir lielākas, to ieklāšana nav sarežģīta, nav nepieciešami specifiski instrumentus. Bet arī zem azbesta šīfera jumta var dzīvot. Kaitīgi ir tikai putekļi, kas rodas, to apstrādājot.
Darbs būs vienmēr
Labu jumiķi atrast nav viegli, jo daudz labu speciālistu izbraukuši, bet skolu, kur apmācītu jumiķus, Latvijā nav, tādas ir Vācijā, Austrijā, Ungārijā, Šveicē, kur var iegūt ļoti labas teorētiskās zināšanas. Tāpēc Latvijas jumiķu biedrība ir atjaunojusi darbību zem Latvijas Amatniecības kameras. Latvijā par jumiķi var kļūt praksē - strādājot par mācekli pie meistara, tad nokārtojot eksāmenus un kļūstot par zelli, vēlāk arī par meistaru. «Šai profesijai ir perspektīva, jo mājas būvēs vienmēr un tām mājām, kas jau ir, jumti būs jāremontē,» saka I. Jurjāns.