Es domāju, opozīcija ir laba skola jebkuram politiķim, ja viņš grib būt īsts politiķis, dzīvē ir jāizbauda visas - gan labās, gan ēnas - puses. Vai opozīciju var saukt par ēnas pusi - tas ir diskutablas jautājums. Manuprāt, pirmais vienmēr ir šoka brīdis, ka tu visu laiku esi bijis valdības partijas pārstāvis un tagad strādā opozīcijā. Kādas ir opozīcijas formas, metodes, darba stils, to nākas apgūt procesā. Šobrīd jūtu, ka opozīcijai ir savas priekšrocības.
Nav sajūtas, ka partija, būdama opozīcijā, kļuvusi vājāka?
Šogad Zemnieku savienībā ir iestājušies 100 jaunu biedru. Kādi nepilni 10 ir izstājušies.
Par aktuālo. Tagad sakiet kā pie bikts - vai Dzintars Zaķis jums kaut ko apsolīja, pirms balsojāt par budžeta nodošanu komisijai?
(Paceļ roku zvēresta žestā.) Zaķis neko neapsolīja.
Apzvērat?
Apzvēru. Viņš pienāca klāt un teica situācijas konstatāciju - jūsu iznāciens! Es viņam jautāju - kā tad ir, uz ko viņš atbildēja - viņi, nacionāļi, nav gatavi atbalstīt šo budžetu. Viņš man jautāja, kāda ir mūsu apvienības nostāja, es atbildēju, ka ZZS nostāja ir komisijā nodot. Man, reku, ir viss šis saraksts un frakcijas lēmums priekšā.
Tātad runas par to, ka jums kaut ko apsolīja un ietirgoja, nav taisnība.
Nē.
Bet trešdien bija tikšanās ar premjeru. Vai mēģināja jūs pierunāt atbalstīt budžetu kopumā?
Tā ir cita saruna. Balsojums par nodošanu komisijām ir noticis fakts. Nākamais solis ir - kas mūs budžetā neapmierina un kur mēs redzam savus priekšlikumus. Mēs šajā sarunā premjera uzdevumu atvieglojām, sašaurinājām savu vēlmju sarakstu, un mūsu vēlmes ir bijušas saistītas ar pašvaldībām, kas nevienam nav bijis noslēpums. Mūsu uzstādījums bija atgriezties pie sarunu galda ar Pašvaldību savienību. Vislabākais būtu, ja mēs varētu šo IIN proporciju samainīt, kas pašreiz bija iemesls, lai neparakstītu vienošanās protokolu ar Pašvaldību savienību. Ja nu gluži tas nesanāk, no premjera bija iniciatīva pārspriest jautājumu par Ceļu fondu, kas arī pārklājas pāri visām pašvaldībām, jo mūsu uzstādījums bija, ka jāiegūst tāds rezultāts, kas ir zināms pārklājums pāri visām pašvaldībām. Te nevar būt tā, ka tikai viena konkrēta pašvaldība ko iegūst.
Vai saruna bija tikai par budžetu, vai tomēr tika pārrunātas teorētiskās iespējas par koalīcijas paplašināšanu un ZZS nākšanu valdībā?
Sarunas bija par situāciju valstī šogad vai nākamgad, bet konkrētas sarunas par to, protams, nebija. Ir tikai viedokļi, domu apmaiņa.
Tomēr koalīcijā, kā redzam, situācija mainās pa dienām. Vienu dienu izskatās tā, otru jau citādi. Vai jūs esat starta pozīcijās ieiet valdībā?
ZZS vēlētāji mūs ievēlēja ar domu, lai mēs strādātu. Mūsu mērķis ir iespaidot to, kas notiek valstī, ar savu rīcību. Vai premjers mūs uzaicina, jo viņš pašreiz vada valdību, - viņam ir izšķiršanās. Vai viņus apmierina esošais deputātu koalīcijas skaits, vai viņš vēlas to sastāvu papildināt. Nākamais ir tas, ka mēs paši sevi nepiedāvāsim. Ja ir vēlme koalīciju stiprināt un pieņemt valstij nozīmīgus lēmumus, tad - OK. Mēs apspriežam šo jautājumu, kad ir konkrētais premjera piedāvājums. Atbildes ir atkarīgas no šādiem faktoriem - vai šī saruna ir pietiekami argumentēta un sagatavota ar domu, ka noliek pie malas priekšvēlēšanu laikā visus kašķus un strīdus, jo nav jēgas iet valdībā iekšā un būt par vēl vienu strīdnieku jau tā kašķīgā kompānijā.
Bet vai ir reāla iespēja tos kašķus nolikt malā?
Tas arī ir tas jautājums, kur mēs sagaidām atbildi, jo tas ir priekšvēlēšanu laiks, un, ja turpinās tas, kas tagad notiek, nu, tad nav vērts to darīt. Tad mēs labāk strādājam konstruktīvi opozīcijā. Ja ir iespējams vienoties par ceļa karti līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām - ir jāizdara valdībai tas, tas un tas, ja atsakās no ultimātiem, tad var domāt.
Bet ir taču dažādas lietas, ko šī valdība pieņēmusi, par kurām, ja arī jūs ieiesiet valdībā, kļūsit līdzatbildīgi. Varētu būt ar eiro ieviešanu saistītas problēmas, varētu un būs problēmas ar straujo elektroenerģijas cenu pieaugumu aprīlī. Esat gatavi uzņemties līdzatbildību par šiem jautājumiem?
Teiksim tā, ja mēs runājam par eiro, mūsu apvienība visu laiku ir paudusi savu skeptisko attieksmi, visu var paskatīties. Kaut vai manos balsojumos, kas ir bijuši jautājumā par eiro, tur nevienas manas balss nav bijis. Es varu pateikt ar tīru sirdsapziņu, ka tā nav bijusi mana izvēle. Ja runā par elektrības tirgu, ir jāsaprot, kādas problēmas mums tur ir. Tāpēc tas ir viens no jautājumiem, kur atbilde ir jāsaņem, ko viņi ar šo jomu taisās darīt.
Bet... ja tā godīgi saka, ja mūs aicinās valdībā, tad kur mēs liksimies. Būs vien jāiet.
Nedaudz par nākotni. Kā jūs uzskatāt, vai pēc vēlēšanām Dombrovskim kā premjeram būtu jāturpina darbs, vai būtu tā kā gana?
Katram cilvēkam ir viņa fiziskais vai morālais sagurums, varam teikt dažādi. Es asociēju ar sevi. Esmu ZZS priekšsēdētājs no 2000. gada. Tajā brīdī, kad es jutīšu, ka esmu izsmelts un partijai neko jaunu nevaru dot, es šo amatu pametīšu. Pašam Dombrovskim ir jābūt spēkam uzdot šo jautājumu sev - cik pēc šiem smagajiem valdībā pavadītajiem gadiem esmu gatavs būt līderis. Vizuāli cilvēks gados jauns, ieguvis pieredzi, bet, vai viņš nav galīgi sevi izsmēlis, to neviens nepateiks, to tikai viņš pats var zināt.
Kāda, jūsuprāt, būtu ideālā koalīcija pēc vēlēšanām?
Tā, kurā esam mēs.
Plus jebkas cits?
Tā gluži nevar teikt, ka jebkas cits. Ja mēs koalīcijā būsim, partnerus izvēlēsimies.
Vai esat gatavi uzņemties arī premjera amatu?
Jā.
Premjera kandidāts? Lembergs vēl ir aktuāls?
Ir trīs cilvēki, trīs braši vīrieši, starp viņiem būs jāizvēlas. Viņi visi ir uz vienas līnijas. Vējonis, Augulis, Dūklavs. Starp šiem trim vīriem, manuprāt, ir jāatrod premjera kandidāts.
Tātad Lembergs nekandidēs?
Lembergs neko nav izteicis. Ar šo cilvēku ir jāsaprot, ka viņš ir liela personība, faktiski viens no populārākajiem cilvēkiem sabiedrībā. Kas attiecas uz premjeru, ar viņu šāda saruna nav bijusi, un paliks šie trīs minētie cilvēki.
Reformu partija zināmā mērā ir tā, kas pielika kāju jūsu būšanai valdībā šīs Saeimas sastāvā, šobrīd Reformu partijas liktenis izskatās tāds, kāds tas ir. Jūtat zināmu ļaunu prieku par to?
Nē, viņi aizlika kāju priekšā paši sev. Tas ir tas piemērs, ka tu roc bedri citam, bet pats tajā iekrīti. Šajā brīdī viņi bedrē ir iekrituši, un reitingi vai tendences neliecina par to, ka viņi no turienes varētu tikt laukā.
Kā jūs vērtējat to, ka Demiters izskatās citāds viedoklī par sarkanajām līnijām?
Tās līnijas ārēji it kā nemana, bet strāvojums jau tomēr ir, tu jau to jūti, ka iekšēji cilvēki, kādi pēc būtības ir bijuši, nav mainījušies un nekas nav mainījies viņu uztverē. Ir viena lieta, ko Demiters pauž publiski, bet, ja līdz reālajai situācijai aizies, droši vien tie iekšējie spēki parādīsies un savus viedokļus pateiks - par sarkanajām līnijām un antilembergiskajām nostājām. Bet paša Demitera nostādījums, manuprāt, ir ļoti saprotams. Viņš ir nācis no uzņēmēju vides, ir pragmatisks cilvēks ar erudītu, zinošu domāšanu. Es viņa jūtu kā tādu labu, pozitīvu partneri.
Runājot par ZZS, es saprotu, ka zemnieki un zaļie plāno startēt kopā gan uz Saeimas, gan Eiroparlamenta vēlēšanām. Vai tādā gadījumā neizskatās jocīgi tas, ka zaļie no sava sastāva izslēdz Griguli un jūs uzņemat viņu savā sastāvā?
Es jums parādītu savā telefonā, kur man vēl daži labi ir īsziņu atsūtījuši, kas ir aizgājuši no Zaļās partijas un vēlas pie mums iestāties. Nemeklēsim šajā lietā kādus dziļus kontekstus. Dažādi cilvēkiem veidojas situācijas, kāpēc ar vieniem nesadzīvo, bet citur atrod domubiedrus. Kā saka… nu, tāda ir dzīve.
Vēl viens spēlētājs acīmredzot būs Repšes kunga veidotā partija. Kādas ir viņu izredzes?
Es negribētu izteikt kādas prognozes par viņiem. Ar Repšes kungu man ir bijušas darba attiecības, un ir lietas, kuras es atšķirībā no citiem politiķiem vērtēju viņā augstāk. Es patiesi vēlos, lai viņam izdodas.
Vai, jūsuprāt, Repše ir mainījies?
Man grūti pateikt, vai tā ir. Teiksim, man kontaktos ir bijuši tādi atsevišķi indikatīvi momenti, pēc kuriem es izdaru secinājumus par vienu vai otru cilvēku. Es neizplūdīšu diskusijā par šo konkrēto lietu. Man pietiek ar dažām lietām, pēc kurām es varu iekšēji izdarīt secinājumus, varbūt tas beigās izrādīsies maldīgs. Bet pašlaik Repše ir personība, kas atstājusi savas pēdas politikā un ko atcerēsies arī pēc vairākiem gadiem. Viņš arī tagad ir apritē. Vai apstākļi būs viņam labvēlīgi un viņš Saeimā atgriezīsies, nu... lai mēģina.
Ir jautājums par iespējamu sadarbību pēc vēlēšanām ar Saskaņas centru (SC). Kāda ir ZZS nostāja?
Mūsu nostāja ir tāda, ka prioritāte ir labējās politiskās partijas. Tāpēc loģiski ir meklēt šajā partiju spektrā, kas pārvar piecu procentu barjeru un šo valdību pēc tam veido. Protams, liels izaicinājums ir - kas notiek ar ZZS un SC, kam kopā sanāk absolūts vairākums un kas kopā var veidot valdību. Tas zināmā mērā būs atsevišķs sarunu vērts jautājums. Ar ZZS viss ir skaidrs, kas mēs esam. SC ir kaut kur iekšēji strukturālā ziņā pārmaiņu priekšā. Rubika, visticamāk, vairs nebūs, kas ar viņa abiem dēliem Saeimā būs, nezinām. Kas būs ar Kabanovu, nezinām. Kas veidosies strukturāli, vai cita partija, dzīve rādīs.
Vai Vienotībai šajās vēlēšanās klāsies viegli?
Vienotība savu tiesu dabūs, viss lielais jautājums ir Dombrovska personīgā vilkme kā premjeram, tas ir tas noteicošais faktors.
Vai piekrītat, ka Vienotībai ar rezervju soliņu īsti nevedas, ka īsti aiz Dombrovska un Āboltiņas neviena nav.
Aiz viena nav kā aiz premjera, aiz otra - kā partijas kodola.
Vai jums kāds ir bez Brigmaņa, kas ZZS saturēs kopā?
Es domāju, ka Brigmanis absolūti nav neaizvietojams. Es redzu šos par mani jaunākos puišus - gan Augulis, gan Vējonis. Es redzu, kā attīstās Dana Reizniece, cepuri nost.
Jūs esat pieredzējis parlamentārajā darbā. Saeima ir saņēmusi Valsts prezidenta priekšlikumus par valsts pārvaldes maiņu. Kāds ir jūsu viedoklis par šīm izmaiņām? Vai tādas ir vajadzīgas?
Es kā tolerants cilvēks... ar dziļu izpratni šos piedāvājumus izpētīsim. Vai tas tiks realizēts dzīvē, es par to būtu diezgan piesardzīgs, jo jāsaprot, ka tas nav gatavs piedāvājums, bet tas ir tādā izklāsta formā, ko vajadzētu darīt. Es neredzu, ka Saeimā būtu milzīgs entuziasms pie tā ķerties klāt un gatavot konkrētu likumprojektu.
Vai jums ir pieņemams, ja premjers ieceļ ministrus un atlaiž tos bez saskaņošanas ar Saeimu?
Faktu kā tādu jau var izdarīt, bet... mēs redzējām, kas notika ar kultūras ministri. Dombrovskis to vienkārši atlaida. Un tad sekoja visa šī jezga. Manuprāt, viss kas notika pēc tam, bija tāda Nacionālās apvienības (NA) atspēlēšanās - nu, tad mēs arī tev parādīsim. Jebkurā gadījumā premjers varēs ministrus mainīt tikai tad, ja būs guvis konkrētās partijas, kas to ministru pārstāv, atbalstu.
Duelī par uzturēšanās atļaujām - kas ir uzvarētājs?
Neviens, te visi ir zaudētāji. NA gribēja aizliegt, un tas nav panākts.
Ieguvēji jau gan ir, un tie būs tie, kam tuvas koruptīvas shēmas... Kā tās atļaujas tur dalīs un noteiks, kuri tad būs tie pirmie rindā. Es pilnībā piekrītu, ka tādas kvotas nekad nav bijis veiksmīgs risinājums. Esmu piesardzīgs par jēdzienu, kas saucas kvotas. Aiz tā stāv ļoti daudz nezināmo. Tie, kas ar kvotām darbosies, var iegūt labumu.
Uzskatāt, ka uzturēšanās atļauju tirgošanas praksi vajadzēja turpināt?
Viena lieta ir, kā domā mūsu vēlētājs, otrs - kā domājam mēs kā politiķi. Mēs šo situāciju zondējam. Saprotu, ka daļai mūsu vēlētāju pa prātam būtu pilnīgi aizliegt. Viņiem nav pieņemams, ka kaut kur blakus veidojas latviskajai mentalitātei nedraudzīgas kopienas. Paliek cits jautājums - kas tad to konkrēto vidi sakops? Piemēri, kur latviešu investors vietu ir paņēmis un tā vieta pussabrukusi stāv, tālu nav jāmeklē. Mēs redzam to tā, ka pilnīgi, uz sitienu aizliegt nebūtu pareizi. Problēma ir tā, ka izvērtēšana pašreiz veidojusies uz emociju un budžeta fona. Šai sarunai vajadzēja notikt ātrāk. Man šķiet, lai pieņemtu adekvātu lēmumu, laiks ir bijis par īsu, un tas ir balstīts nevis uz racionāliem aprēķiniem, bet uz tā rēķina - apstiprina vai neapstiprina budžetu.
Kā jūs vērtējat Sprūdža iniciatīvas par kārtējo apvienošanos pašvaldībām?
To jau katrs var darīt, ja vēlas brīvprātīgi apvienoties.
Tagad to mēģinās stimulēt ar naudas palīdzību.
Šeit mēs atgriežamies pie tā - ja jau ir nauda, ko dot pašvaldībām, tad jau vajadzēja nākt Sprūdža kungam ar konkrētu priekšlikumu pie premjera: ziniet, premjera kungs, esmu savas nozares ministrs un aizstāvu tādu IIN pārdali, tas nāks par labu pašvaldībām.
Vai, ja runa ir par budžetu, jūs uzskatāt, ka varēja būt lielāki tēriņi un lielāks budžeta deficīts?
Manuprāt, ir rezerves, un nav tā, ka finanses līdz galam ir sadalītas. Vienmēr kaut kādas rezerves stāv Finanšu ministrijā. Varbūt es maldos... bet mēģināts nav zaudēts. Viena lieta, ja tu esi karstgalvis - OK, sabalso visu, ko tik vēlies. Bet ja ilgā laikā esi gājis tiem budžetiem cauri un redzi, kā reālā dzīve veidojas... Kopumā ņemot, budžeta uzstādījumos un apspēlēšanā ir zināma robeža, līdz kurai tu vari iet. Vienalga - pozīcijas vai opozīcijas partijas.
Kā vērtējat Ušakova ideju par biļešu cenu diferencēšanu starp rīdziniekiem un nerīdziniekiem?
Tas ir diskriminējošs solis, kas var vilkt uz zināmām pretatbildes reakcijām. Jelgavā, piemēram, izdomās iekasēt naudu par Lielupes tilta šķērsošanu. Tie, kas Jelgavā reģistrēti, tiek pāri, pārējiem jāmaksā tilta nodeva.
Zinām, ka Vienotība ies uz vēlēšanām ar nevienlīdzības mazināšanas uzstādījumu, Repšes kungs - ar Somijas-Singapūras modeli. Kāds ir ZZS uzstādījums - ko tālāk?
Nekāda jauna Amerika nav jāatklāj. Mēs redzam, ka reģionālā lieta ir aktuāla - nevar būt, ka ir viena galvaspilsēta Rīga un apkārt brauc cilvēki prom uz ārzemēm. Reģionālā politika būs viens no mūsu stūrakmeņiem.
Vai jums nav gribējies savus spēkus izmēģināt kāda ministra lomā?
Nu, ir bijuši daudzi izaicinājumi - ministrs, premjers, Saeimas spīkers. Un tad esmu sapratis - ja gribi būt par partijas priekšsēdētāju, tad to nevar pavilkt un savietot.
Bet, kad nebūsiet vairs partijas vadītājs, jūs gribētu kļūt par ministru vai premjeru?
Nu, tūliņ, jau nākamajā gadā, man būs pensija. Es domāju, ka ir pietiekami daudz citu darbu, un tā ir lauksaimniecība. Man ir nopietna saimniecība Pūrē, man ir ar ko nodarboties.