«Investori jeb vasarnieki mums ir tikai nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksātāji, citādi viņi mums nav interesanti, jo viņi nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli,» saka M. Dzenītis. Viņš skaidro, ka pilsētas un arī valsts līmenī no visiem iespējamiem investīciju veidiem - ieguldījuma nekustamajā īpašumā, bankās un kapitālsabiedrībās - visizdevīgākās būtu tieši investīcijas uzņēmējdarbībā, kas nodrošinātu jaunas darbvietas.
Ivars Zariņš (SC ekonomikas ministra kandidāts) uzskata, ka likums ir pārskatāms, lai veicinātu atbalstu uzņēmējdarbībai, kas nepārprotami dotu lielāku labumu tautsaimniecībai. «Jau sākotnēji bija tādas diskusijas, bet svarīgi šo labo ideju izmantot pareizi. Jāveicina investīcijas tieši ražošanas līdzekļos, jo, ieguldot tās pamatkapitālā, nekāda ieguvuma ne valstij, ne tautsaimniecībai nebūs - tā tikai radīsies firmas, kas tirgos uzturēšanās atļaujas,» saka I. Zariņš. Pārliecību, ka lielāks uzsvars jāliek uz ilgtermiņa investīciju veicināšanu, nevis īslaicīga labuma iegūšanu, pauž arī Artis Pabriks (Vienotība). Viņaprāt, likumu nepieciešams pārskatīt, izvērtējot arī lauksaimniecības zemju iegādes iemeslus un neatbalstot spekulāciju ar tām. Pretēji domā Andris Bērziņš (LPP/LC), kurš saka, ka likums ir strādājis tikai gadu, tautsaimniecībā ienesot vairāk nekā 100 miljonu latu, un vismaz gadu vēl nebūtu maināms. «Pēc gada varbūt varētu analizēt grozījumu nepieciešamību, bet, darot to tagad, varam zaudēt investīcijas,» saka A. Bērziņš.
Pagaidām Jūrmala investoru ieguldījumu tieši neizjūt. Mājokļa iegādes brīdī valsts nodeva 2% apmērā no pirkuma summas, tāpat kā kancelejas nodeva par īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatā, aiziet valsts kasē, pašvaldība neizjūt finansiālu guvumu arī no NĪN. Gada laikā Jūrmalas rezidentu vidū ir dubultojies NĪN parādnieku skaits, bet kadastrālā vērtība pēc jauno projektu cenu pieauguma tiks aprēķināta nākamgad, tas savukārt nodokli ietekmēs tikai 2013. gadā. «Arī uz šo pieaugumu skatāmies divējādi - no vienas puses, būs pieaugums NĪN iekasēšanā no jauno projektu īpašniekiem, taču nodokļa likmes celsies arī rezidentiem, kas jau tagad nespēj nomaksāt nodokli un Jūrmalu pamet. Ieguvums pašvaldībai no NĪN ir mazs, jo esam donorpašvaldība, kas lielāko daļu naudas novirza izlīdzināšanas fondam,» stāsta M. Dzenītis. Jūrmala lielai iedzīvotāju daļai piešķir atlaides, tāpēc pašvaldības ienākumi no NĪN ir tikai pāris miljonu latu.
Kadastrālo vērtību nosaka Valsts zemes dienests (VZD), izvērtējot visus zemesgrāmatā reģistrētos darījumus un novērtējot katru individuālo objektu, ņemot vērā īpašuma izmantošanu, atrašanās vietu, objektu raksturojošos datus, kā platību un nolietojumu, un darījuma apstākļus, nodalot brīva tirgus darījumus no darījumiem ar saistībām. Vērtīgākie īpašumi atrodas Rīgā un tās apkārtnē, Jūrmalā un Liepājā. VZD pārstāve Sarmīte Barvika uzskata, ka investori kadastrālo vērtību un līdz ar to NĪN kopumā necels, jo ārvalstniekiem jau tagad ir interese par īpašumiem Jūrmalas vērtīgākajās teritorijās, kuru kadastrālā vērtība, piemēram, pirmajā līnijā gar jūru, jau krietni pārsniedz 100 000 latu.
«Aktivitātes pieaugums ir jūtams, īpaši ekskluzīvu īpašumu tirgū, kas ir mūsu specifika,» stāsta nekustamo īpašumu attīstītāja Interhaus pārstāve Kristīna Volka. Viņa skaidro, ka lielākais tiešais ieguvums no viena dzīvokļa pārdošanas valstij ir valsts nodeva 2% apmērā no īpašuma vērtības. Viņa skaidro, ka Interhaus projektā Dzintaru rezidence, kas atrodas Jūrmalā aptuveni 200 metru no jūras, aptuveni 225 000 latu vērtam 90 m2 lielam dzīvoklim kadastrālā vērtība noteikta 30 000 latu, bet NĪN ik gadu ir 0,2% (aptuveni 60 latu).
«Galvenie tiešie Jūrmalas ieguvumi ir graustu savešana kārtībā, tiek būvēti arī jauni projekti, kas veicina inženierkomunikāciju sakārtošanu,» skaidro M. Dzenītis. Pastarpinātu labumu pašvaldība izjūt no ienākuma nodokļiem, kurus maksā būvobjektos nodarbinātie. «Nezinu, kā ir ar investīcijām bankās, jo šos maksājumus teorētiski var apiet - ieliekot bankā 200 000 subordinētajā kapitālā, bet pēc tam pret šo pašu ķīlu var atkal saņemt kredītu,» saka M. Dzenītis.