Diemžēl daudzas prasības dzīvē nesniedz gaidīto drošības rezultātu, bet pats jaunu projektu saskaņošanas process var vilkties gadiem būvvaldes kapacitātes trūkuma un pārlieku lielās dokumentācijas dēļ, ko pašu speciālisti nevar apstrādāt normatīvajos aktos noteiktajos termiņos. Ilgais saskaņošanas process ir viens no galvenajiem iemesliem, kas attur investorus ieguldīt investīcijas jaunu projektu izveidē Rīgā, tā vietā izvēloties mūsu kaimiņvalstis - Lietuvu un Igauniju.
Attīstītāju mērķis ir panākt, lai jauna projekta realizāciju var uzsākt jau tehniskā projekta stadijā ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc pirmo dokumentu iesniegšanas Rīgas pilsētā. Rīgas būvvalde ir pārslogota smagnējā un birokrātiski sarežģītā būvniecības valsts regulējuma dēļ. Tas rada situāciju, ka netiek ievēroti lēmumu pieņemšanas termiņi, savukārt investoriem tas rada neuzticību par investīciju drošību.
Problēmu projektu saskaņošanas un uzsākšanas procesā ir daudz. Pirmkārt, neadekvāti daudz laika attīstītājam jāvelta, lai nodrošinātu projekta atbilstību Rīgas apbūves noteikumiem un dažādiem juridiskiem jautājumiem. Nepieciešams būtiski revidēt Rīgas pilsētas apbūves noteikumus, samazinot to apjomu. Ļoti sarežģīti un bieži vien neizprotami ir Rīgas pilsētas apbūves noteikumu nosacījumi.
Otrkārt, jādod lielākās pilnvaras Rīgas pilsētas arhitekta birojam pieņemt lēmumu par konkrētās ēkas iederību konkrētā vidē.
Treškārt, jādod iespēja pilsētbūvnieciskos jautājumus atrisināt konkrētās ēkas būvprojekta stadijā. Attīstītājs plāno projektu atbilstoši ekonomiskajai situācijai valstī un attiecīgi reaģē uz izmaiņām. Nav korekti jau sākumstadijā likt tam pilnībā izplānot teritorijas apbūvi visām projekta kārtām. Tāpat nav pamatoti likt no jauna saskaņot projekta dokumentāciju, ja izdota būvatļauja, bet projektēšanas gaitā nedaudz mainās objekta būvapjomi.
Ceturtkārt, būtu jāpārskata pilsētas noteiktā infrastruktūras nodeva, kas mazina attīstītāju vēlmi ieguldīt, jo vienlaikus attīstītājs pats maksā par infrastruktūras izveidi. Turklāt neatrisinātas ir problēmas ar pieslēgšanos pašvaldības kapitālsabiedrības Rīgas ūdens tīkliem, kas ir birokrātiski sarežģīts, neparedzami dārgs un ilgs process ar bezierunas prasībām segt kapitālsabiedrības visus izdevumus, neskatoties uz to, ka šo izbūvēto tīklu drīkstēs izmantot arī citi. Nodrošināt infrastruktūru ir pašvaldības pienākums, bet tas uzlikts uz attīstītāju pleciem.
Jaunu projektu attīstīšana nozīmē ļoti lielas investīcijas!
*Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses valdes loceklis