K. Rasims kā štata darbinieks Dailes teātrī jau aizvadījis otro sezonu un pierādījis savu profesionālo varēšanu vairākās izrādēs: Brīvības 36, Amadejs, Vārnu ielas republika, Gaisa grābekļi, Amour fou un citās. Pirms diviem gadiem Dailes teātra 9. studijas septiņpadsmit absolventus, tajā skaitā Kristapu, sauca par bezdarbnieku kursu, jo pašā krīzes plaukumā strauji sašūpojās viņu iespējas tikt uzņemtiem štatā Dailes teātrī. «Nekādu rezerves plānu nebija, dzīvoju ar pārliecību, ka es gribu strādāt teātrī un agri vai vēlu to darīšu,» Kristaps atceras tābrīža sajūtas. Viņu un vēl septiņus jaunos aktierus Dailes teātris tomēr paņēma, pulciņš aizgāja uz Leļļu teātri, bet pārējie darbojas citās jomās. Tad, kad teātrī brīvāks, Kristaps nodarbojas ar mūzikas projektiem. Vienu brīdi bija apsvēris ideju pastudēt uzņēmējdarbību, kas zina, varbūt uzsāktu kādu biznesu, tomēr nācis pie secinājuma, ka ir jāizvēlas konkrēti - viens vai otrs.
Normunds Bērzs, ko pazīstam kā Nacionālā teātra ārštata aktieri, viņš arī Mārtiņa Eihes monoizrādes Stroika ar skatu uz Londonu varonis, par savu pamatnodarbi nu jau aptuveni deviņus gadus sauc dažādu pasākumu organizēšanu un vadīšanu. Neregulāri filmējas un dublē filmas. Aizvadītajā sezonā NT darba neesot bijis un tuvākā nākotnē arī nekas nav paredzēts, taču ne jau finanšu apsvērumi aktieri mudina strādāt ārpus teātra. «Apmēram trīsdesmit gadu vecumā manī pārsprāga iedomu burbulis par skaisto aktiera profesiju,» viņš skaidro. «Varbūt raksturs tāds, ka nevaru eksistēt tikai ar to, ko man piedāvā, gribas pašam izmēģināt arī citas lietas.» Pats uzskata, ka nekur tālu no aktiera profesijas nav aizgājis, un uzsver - sēdēšana ofisā un konkrētu funkciju veikšana nav domāta viņam. «Ja nu vienīgi kas saistīts ar reklāmu un mārketingu,» N. Bērzs apsver darbošanos kādā citā jomā. Tiem, kas aktiermeistarību vēl tikai sāks apgūt, viņš iesaka nebaidīties un darīt to: «Viss, ko viņi iemācīsies, ļoti noderēs. Ne tikai aktiera profesijā. Šiem cilvēkiem tiek dots ļoti labs pamats, jo viņi pārzina sevi un prot atraisīties.»
«Ir nācies saskarties ar daudziem aktieriem, kuri papildus darbam teātrī neko citu nedara - tikai dzer un absolūti nespēj pieslēgties mēģinājumam. Man kā režisorei tas nekādi nepalīdz,» teic režisore Māra Ķimele, paužot uzskatu, ka aprobežots vienas profesijas cilvēks, kas, eksistējot noslēgtā vidē, atslēdzas no reālās pasaules, mūsdienu teātra mākslā nevar būt pilnvērtīgs. Viņasprāt, aktierim palīdz pilnīgi jebkura paralēla profesija, un tas, cik daudz radošās enerģijas viņš ir spējīgs veltīt teātrim, ir atkarīgs no personiskajām īpašībām - iekšējā ātruma un koncentrēšanās spējas.