Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. panta pirmā daļa nosaka, ka pašvaldībai, kuras teritorijā persona deklarējusi savu dzīvesvietu, ir pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību.
Likuma Par sociālo drošību 26. pantā noteikts, ka personai, kura iesniedz pieprasījumu pēc sociālajiem pakalpojumiem vai tos saņem, ir pienākums sniegt pilnīgas pakalpojuma saņemšanai nepieciešamās ziņas. Turklāt personai pēc sociālo pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma ir pienākums nekavējoties ziņot par pārmaiņām apstākļos, kuri nosaka sociālā pakalpojuma saņemšanu, kā arī iesniegt pierādījumus un nepieciešamos dokumentus.
Katrā ziņā lēmums jāpieņem pašvaldības sociālajam dienestam un nav iespējams viennozīmīgi pateikt, ka šajā gadījumā ir vai nav tiesības uz sociālo palīdzību.
Pašvaldības sociālā dienesta lēmumu par ģimenes (personas) atbilstību vai neatbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam un piešķirto vai atteikto sociālo palīdzību var apstrīdēt pašvaldības domē. Pašvaldības domes pieņemto lēmumu ģimene (persona) var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.