Motivācija spēlēt ar maksimālu atdevi bija abām komandām. Minskieši aizvadīja sezonas pirmo mājas spēli savu skatītāju priekšā, tāpēc bija iemesls sasparoties. Pēc ieraksta protokolā Minskas arēnas tribīnēs bija 13 015 skatītāji! Ja vēl atceramies Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Luka-šenko vasaras sākumā izteikto norādījumu, ka pēc neiekļūšanas Gagarina kausa izcīņā nākamajā sezonā komanda nedrīkst apkaunoties baltkrievu tautas priekšā... Rīdziniekiem valsts augstākās amatpersonas mājienus nedod, taču spēlētājiem bija pienācis laiks apzināties, ka tā turpināt vairs nedrīkst. Ripas vārtos nekrīt, uzvaras pamatlaikā nav un vieta Rietumu konferences pašā apakšā.
Rīgas Dinamo galvenais treneris Normunds Sējējs pēc sastāva raustīšanas šoreiz trīs vadošās uzbrucēju maiņas bija atstājis bez izmaiņām. Spēles sākumā, kā jau tas bija gaidāms, iniciatīva piederēja mājiniekiem, tomēr Rīgas Dinamo aizsardzībā spēlēja pietiekami organizēti. Otrajā periodā jau spiediens palielinājās uz Minskas komandas vārtiem, ko apliecināja arī neapmierināto līdzjutēju svilpieni tribīnēs.
Kad līdz pamatlaika beigām palika divas minūtes un 22 sekundes, Rīgas Dinamo aizsargs Patriks Malens par sitienu pretiniekam ar nūju pa seju (pretinieku zonā!) nopelnīja 2+2 minūšu noraidījumu. Spēlējot četratā pret pieciem, rīdzinieki izturēja, taču papildlaikā nācās jau aizstāvēties trijatā pret četriem mājiniekiem, un izšķirošo ripu Minskai iemeta Rīgas Dinamo pirmās sezonas leģionārs Mets Elisons. Sāpīgs, bet zināmā mērā likumsakarīgs iznākums.