Laika ziņas
Šodien
Migla
Otrdiena, 12. novembris
Kaija, Kornēlija

Karstums nekaitēs, ja dienas ritms būs rimtāks un slodze - saudzējoša

Saules dūriens, karstuma dūriens, pārkaršana ar krampjiem ir daži no sarežģījumiem, ko var izraisīt laikapstākļi.

Dienvidu zemēs tradicionāli ir ierasts, ka dienas vidū neviens nestrādā, bet gan, paslēpušies no saules tiešajiem stariem, pavēnī rimti pārlaiž viskarstāko laiku. Ārsti brīdina karstā laikā nepārcensties ar slodzi - ne ar sportiskajām aktivitātēm, ne dārza darbiem, ne siena vākšanu un vēl citiem darbiem.

Ilga atrašanās tiešos saules staros arī izraisa akūtus un hroniskus ādas un acu iekaisumus, kā arī imūnsistēmas disfunkcijas. Ultravioletā (UV) starojuma stiprums atkarīgs no saules augstuma - jo augstāk atrodas saule, jo stiprāks ir UV starojums. Saules starojums atkarīgs arī no reflektējošās virsmas. Pēc Veselības inspekcijas datiem - sniega klāta zeme atstaro 80% UV, jūras putas - 25%, ūdens - 15% un slapjas pludmales smiltis - 15%.

Noskaidrots, ka, nodilstot 10% ozona slāņa, sekas var būt nepatīkamas, jo UV starojums varētu izraisīt 300 000 labdabīgus ādas audzējus, 4500 nelabvēlīgus ādas audzējus un 1,75 miljonus kataraktas gadījumu katru gadu. Vislielākajam riskam karstā laikā pakļauti zīdaiņi, mazi bērni, veci ļaudis un cilvēki, kuriem ir sirds, asinsvadu un smadzeņu asinsrites slimības. Der iegaumēt, ka uzturēšanās tiešos saules staros veicina ādas novecošanos. Sauļojoties īpaši jāuzmanās tiem cilvēkiem, kuru ādu klāj dzimumzīmītes, jo pēc ilgas uzturēšanās saulē tajās var attīstīties ļaundabīgās vēža šūnas.

Karstuma dūriens ir situācija, kad organisms nespēj regulēt temperatūru. Riska grupa karstās dienās ir gados vecāki cilvēki - ja iekšējā temperatūra pārsniedz +40° C, notiek orgānu bojāšanās: cieš smadzenes, muskuļi, aknas, nieres, asins recēšana. Rezultātā kāds no orgāniem var pārstāt funkcionēt. Karstuma dūriens piemeklē visa organisma pārkaršanas dēļ, tā ka nemaz nav jāuzturas tiešos saules staros. Karstuma dūriens var skart tos, kas atrodas karstās, smacīgās telpās, pārpildītā transporta līdzeklī. Ja redzat, ka blakus stāvošais cilvēks pēkšņi kļūst sarkans, sāk straujāk elpot, jādomā, vai viņam nav nepieciešama palīdzība. Cietušajam paātrinās pulss, rodas nepatīkama sajūta sirds apvidū. Karstuma dūriena pazīmes: vājums, gar acīm sāk peldēt melni riņķi, grūti nostāvēt, slikta dūša, apziņas traucējumi, bezsamaņa, paaugstināta temperatūra.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Bez nosaukuma

Palīdzība saules vai karstuma dūrienu gadījumā ir līdzīga. Vispirms būtu jāatrod vēsāka telpa vai vide. Piemēram, pludmalē, cietušo varētu pārvietot ēnā. Visērtākais ir pusguļus stāvoklis. Uz galvas, kakla, krūtīm jālej vēss ūdens. Ja cietušajam ir ciešs apģērbs, jāatpogā augšējās pogas.
Cietušajam var arī dod dzert maziem malkiem vēsu ūdeni. Vēsāka ūdens pudeli var pielikt pie kakla, kur tuvu ādai pienāk asinsvadi. Tādā veidā tiek pazemināta temperatūra asinīs, kas plūst uz galvu. Palīdz vēdināšana ar laikrakstu, ar žurnālu - visu, kas vien pie rokas.
Karstā laikā jāizvairās no saldiem un sāļiem dzērieniem (arī zupām), kā arī trekniem ēdieniem - tie palēnina šķidruma uzsūkšanos un palielina tūsku veidošanās risku. Alkohola, arī alus, iedarbība karstumā pastiprinās.
Lai nepārkarstu, daudz jādzer un, uzturoties saulē, jālieto aizsargkrēmi. Saules dūriena gadījumā iespējama ne tikai ķermeņa pārkaršana, bet arī apdegumi. Pat ja apdegumi nav īpaši ievērojami (viegls apsārtums, mazliet dedzinoša sajūta), cietušās vietas (visbiežāk pleci, seja) jānosmērē ar īpašiem pēciedeguma krēmiem.
Veldzes meklējumos pēc sauļošanās nevajadzētu pēkšņi mesties aukstā ūdenī, jo tas var izraisīt ne tikai krampjus, bet cilvēkiem ar sirds slimībām - pat infarktu.
Svīstot cilvēka organisms izvada sāļus. Tāpēc vasarā vispareizāk dzert minerālūdeni vai zaļo tēju.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?