Pirmās lomu spēles Madara izspēlēja ar 12. klases skolēniem, apgūstot efektīva enerģijas lietojuma tēmu. «Pēc spēles izspēlēšanas sajūsmā bija gan klase, gan es kā skolotāja, jo četru mācību stundu laikā skolēni no pāris teikumu viedokļiem bija nonākuši līdz pilnvērtīgai diskusijai, un pat starpbrīža zvans to nespēja iztraucēt. Tas bija pirmais solis, kad sapratu, ka šādā veidā skolēnus var motivēt un ieinteresēt pētīt un uzzināt vairāk,» lepojas Madara.
Lomu spēles var izmantot jebkurā tēmā un klasē. Taču jāņem vērā, ka lomu spēle nevar kļūt par metodiku, kura izmantojama katrā stundā. Tomēr pareizi pielietota, metode dod gandarījumu gan skolotājam, gan skolēniem. Svarīgi atrast situāciju, kurā lomu spēles dabiski iekļaujas apgūstamajā tēmā un rosina papildus izzināt, veidot viedokli.
Dabaszinātnēs lomu spēle ir aktivitātes, spēles un simulācijas apvienošana, to var uzskatīt par mijiedarbību starp šīm trim komponentēm. Spēlējot lomu spēles, skolēni veic darbības, iegūstot jaunas zināšanas, uzlabojot mācīšanās rezultātus, stāsta pedagoģe. Lomu spēles izmantošana zinātnes mācīšanā ir vērsta uz interaktīvo mācīšanos, kuras centrā ir skolēns. Bērni tiek aicināti fiziski un intelektuāli iesaistīties mācībās, tādējādi apgūstot prasmes orientēties zinātniskajos kontekstos un apgūstot arī sarežģītāku jēdzienu jēgu.
Madara uzsver, ka skolotāja uzdevums lomu spēlē ir būt vadonim, viņam jābūt pārliecinātam gan par mācību lomu spēles mērķiem, gan par to, ka ar šo spēli netiks radīta diskomforta sajūta klasē. Skolotājam jāparedz, ka skolēnu vidū var rasties spēcīgas emocijas, un jābūt kā starpniekam, lai tomēr lomu spēle tiktu izspēlēta līdz galam pēc paredzēta mērķa.
Viss sākas ar to, ka skolēni saņem katrs savu uzdevumu - kādā lomu spēles tēlā viņiem jāiejūtas. Viņi veic sagatavošanos, kas pēc vajadzības notiek vai nu klasē ar mācību grāmatām, vai kā mājas uzdevums. Pēc uzdevuma sagatavošanas - sava tēla iepazīšanas, informācijas atrašanas un runas sacerēšanas - skolēni piedalās kopīgās diskusijās un izspēlē lomu spēli. Kad tā noslēgusies, skolēni apraksta savu viedokli argumentu vai pārsprieduma veidā.
Madara norāda, ka sausa informācija ļoti reti liek mainīt domas, bet personīgā pieredze bieži vien to spēj izdarīt. Lomu spēle ļauj pārveidot izglītības saturu no informācijas iegūšanas uz pieredzes gūšanu, vienlaicīgi ir interesanta un noderīga skolēniem, jo tā uzsver zinātnes lomu reālajā pasaulē, ļauj apstrīdēt pieņemtos stereotipus un tikt galā ar problēmām, kurām nav tikai vienas pareizās atbildes. Tāpat šādi skolēnos attīstās arī pētnieciskās prasmes, kuras noder ne tikai skolas dzīvē. Metode var palīdzēt bērnam izprast savu personīgo nozīmi procesu ietekmēšanā - piemēram, skaidrojot par siltumnīcas efekta cēloņiem un sekām. Lomu spēles balstās uz situācijas analizēšanu, kas rosina skolēnus daudz veiksmīgāk sasaistīt jau iegūtās zināšanas ar jaunajām, attīsta skolēna spēju sadarboties ar citiem cilvēkiem. Arī kautrīgie skolēni iesaistās aktivitātēs, jo ar savu lomu jūtas drošāki, Madara novērojusi.
Tiesa, šai metodei kā jebkurai citai ir arī nepilnības. Kā galvenās skolēni min klasesbiedru attieksmi - neklausīšanos, nenopietnību, nevēlēšanos sagatavoties labai prezentācijai. Kā mīnusu skolēni atzīmē arī laika trūkumu.