Pašlaik minimālā alga par vienu pedagoga darba likmi jeb 21 kontaktstundu ir 245-255 lati atkarībā no skolotāja darba pieredzes. Arodbiedrība akcentē, ka tā nav būtiski lielāka par minimālo algu, kas pašlaik ir 200 latu. Skolotāju alga dažādās pašvaldībās ir atšķirīga, jo ir atkarīga no skolēnu skaita. LIZDA, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas un Latvijas Pedagogu dome prasa no nākamā mācību gada par 10% celt minimālo samaksu par pedagoga darba likmi, proporcionāli arī ceļot valsts budžeta mērķdotācijas pedagogu algām apjomu, kā arī no nākamā gada 1. janvāra vēl par 10% palielināt finansējumu pedagogu un zinātnisko institūciju darbinieku darba samaksai. Ja valdība ignorēs pedagogu prasības, arodbiedrība sola meklēt citus ietekmēšanas instrumentus un neizslēdz arī streika iespēju, atzīst LIZDA priekšsēde Ingrīda Mikiško.
Pedagogu prasība pēc lielākām algām skatāma kontekstā ar statistikas datiem par skolēnu un skolotāju skaita izmaiņām. Proti, ja skolēnu skaits samazinās, pedagogu skaits būtiski nesarūk. Tas aktualizē jautājumu, vai izglītības sistēmā jau tagad nav rezervju, lai palielinātu skolotāju algas, ja līdztekus skolēnu skaita sarukumam mazāk kļūtu arī skolotāju. I. Mikiško akcentē, ka lielo skolotāju skaitu rada likuma prasības, kas nosaka, «cik un kam jāstrādā skolā». Savukārt par to, vai nav pārāk daudz skolu, jāatbild pašvaldībām, kas ir to dibinātājas. Tāpēc, viņasprāt, Izglītības un zinātnes ministrijai jāsper nākamais solis, pasakot, kā tā rosina samazināt skolotāju skaitu.
R. Ķīlis neesot pret to, ka skolotājiem jāsaņem lielākas algas, un uzsver, ka IZM pie pedagogu motivācijas sistēmas strādātu jebkurā gadījumā. Taču, viņaprāt, pedagogu organizāciju piedāvājums ir pārāk «jēls un negatavs» - neesot skaidrs kaut vai tas, kādos aprēķinos prasība pēc algu palielinājuma tieši par 10%. «Es ņemu pauzi,» Dienai atzīst ministrs un paskaidro, ka tās laikā viņš pedagogiem sagatavošot «pretpiedāvājumu». Tajā būšot arī arodbiedrībai nepatīkami jautājumi, piemēram, par skolēnu un skolotāju skaita proporciju, pedagogu atalgojuma sasaisti ar kvalifikāciju un darba kvalitāti, jo nevarot atbalstīt mehānisku algu pacelšanu visiem skolotājiem.
Taču ministrs no tikšanās ar lielāko pedagogu organizāciju pārstāvjiem trešdien esot saklausījis ko būtiskāku - tās skaidri paudušas, ka piekrīt reformām izglītībā. Tiesa, organizāciju publiskais paziņojums liecina, ka to atbalstīto reformu būtība diezgan krasi atšķiras no R. Ķīļa iecerēm, piemēram, tās neatbalsta «nauda seko skolēnam» finansēšanas modeli, tomēr ministrs pozitīvi vērtējot pašu gatavību pārmaiņām.